Kad vakar pa dienu es sēdēju lejā pie kanāla Arkādijā un vēroju, kā brauc vilciens, man vairs nebija neērti no sevis un tā, ko daru. Gribējās samīļot draudzīgo balodi, kurš nebaidījās, kura dēļ sanāca jauka bilde. Varbūt tas ir diezgan muļķīgi iedomāties, ka mirušo cilvēku dvēseles ir putnos? Ingmāra saka, ka modernajā dzejā eņģeļi ir retums. Varbūt tāpēc, kas tas viss pārpildījis "viduslāni" un saldās popdziesmas. Sapratu, ka man sāk kļūt nelabi no sava autsaidera stila. Kad iedomājos citas meitenes, paliek kauns.