Izlasīju nelielo dzejas grāmatiņu Netikumīgie. Savas nevērības dēļ nez kāpēc biju iedomājusies, ka tai ir tikai divi autori, jaunie dzejnieki Meļķe un Ķirķis. Un pat nobrīnījos, kā tik labi var atdarināt Vērdiņu? Un kādā sakarā ironija? Bet tad beigās paskatījos autorus un viss salikās pa plauktiņiem. Varbūt tikai Ķirķi no Ēča būtu grūti atšķirt. Nedaudz žēl, ka neaizgāju uz izrādi.

"Grētai patīk arktisko tuksnešu dzīvnieki
un viņa negrib lai tie izmirst bet viņa neko nevar darīt
Viņa šķiro atkritumus un tā tālāk bet tāpat neko nevar darīt
- Tev neuznāk tādas milzu skumjas par to, ka nevari neko darīt?
Es jautāju
- Uznāk.
- Kad tas parasti notiek?
- Vakarā."