"Devos meklēt sev mājas. Citi cilvēki mēdz šaut - uz sevi vai citien -, es devos meklēt sev mājas. Mājas, kas dziedinātu un remdētu, kas uzbūvētu mani tāpat kā es uzbūvētu tās, un tā mēs viens otram darītu labu.

"Ej un atrodu sev māju, kur kāds jau dzīvojis pirms tevis," mamma man norādīja, "mazu un vecu. Pielabo to mazliet... Un pielūko, lai tā būtu vecā ciemā. Un lai koki blakus būtu krietni paaugušies, vislabāk, ja tur augtu cipreses, bet arī nobrieduši maizeskoki būtu gana labi, un pieraugi, lai no celiņa plaisām spraucas nezāles."

Viņa man paskaidroja, ka vecā ciemā visas senās ķildas jau rimušas, mūžsenie ienaidnieki jau samierinājušies, un arī visas lielās mīlestības, ne jau sīkās un ikdienišķās, jau rimušās, un tādā vietā vairs nevajag tērēt spēkus minējumiem un bezjēdzīgām darbībām."

Meirs Šalevs - Balodis un zēns