"A kaut ko pasaka, B sāk runāt par pilnīgi kaut ko citu. A pajautā par lietu, un B brīdi turpina. Tad atkal A mēģina sākt kādu savu tēmu, bet B neklausās un turpina malt savu. Tā nu A uz brīdi padodas un klausās garo B monologu. Tad A tomēr nevēlas ļaut sevi pilnībā apslāpēt un mēģina pasacīt B kaut ko par sevi cerībā, ka B ieinteresēsies. Tomēr dialogs joprojām risinās tā, ka B turpina precīzi no tās vietas, kur bija pārtraucis, vispār neieklausīdamies A replikā, tad visu laiku, kad B runā, A viņā vairs neklausās, gatavojot savas daļas turpinājumu, bet, kad B tiek pie vārda, atkal maļ savu... Un tā uz riņķi. "

Jiržī Hajīčeks" Burinieki uz etiķetēm"