木 ([info]dombrava) wrote on October 27th, 2022 at 11:55 pm
Tikai ne es
Ja esi laimes bērns: ik diena rit tev priekos:
Tu malko vīnu, kebabu liec mutē, saules skūpstīts, 
Sirdsmīļotā ik vārdu tver, kas nāk no tavas mutes, 
Bērni tevi mīl it kā tu dievišķs būtu. 
Cik dāsna gan ir dzīve! Tā pienākas, tu krietns. 
Un, kolīdz tu sāc atmaigt, lutās ietīts, 
Kā mātes siltā klēpī bērns, kā putns, 
Kas, nepakļauts nevienam, laižas gaisos Brīvs, bezrūpīgs un visu vēju lolots. 
Tad pasaule tev atrauj to, kas tev visdārgāks. 
Kā uguns pakrūtē tev deg šis saltais sitiens, Sirds neticībā stājas, no jauna tu sev taujā: Es? Tas nevar būt, es pasaulei vismīļāks!
Draugs, alojies: tu nebiji tai dārgums.
Tu cilvēks, tātad mokas ciet. Reiz biji mīlēts
Un tagad asins asaras lej, bēdu sagrauzts.

Nāsers
 
( Read comments )
Post a comment in response:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs IP addresses of anonymous posters.