"Depresijas laikā es tikpat kā neraudāju, lai gan tas ir dīvaini, ņemot vērā, cik briesmīgi es jutos. Droši vien tāpēc, ka manas izjūtas bija tik sirreālas. Distancētas. Raudāšana ir kā valoda, bet jebkura valoda tobrīd šķita tāla un nepieejama. Es biju ārpus tās. Asaras mēs lejam šķīstītavā. Kad esam nonākuši ellē, ir jau par vēlu: tās iztvaiko, vēl nesākušas ritēt."

Mets Heigs "Iemesli dzīvot tālāk"