Tulkošanas darbs ir pavisam savāds labirints. Teksts pavisam jocīgā veidā aizveda uz Aleksandriju, uz stāstu par Hipātiju. Pēdējais pavediens, ko atceros, Nestorijs. Bet kāds tam visam sakars ar tulkojamo tekstu, man nav saprotams.
Pēc tam izlasīju, ka pateicoties pāvesta Leona XIII ieteikumam, Marija Montesori uzņemta medicīnas studijās, pat ja tolaik sievietei Itālijā tas bija aizliegts.

Šo pierakstīju, kā atgādinājumu, cik daudz info ikdienā nākas izlaist caur sevi mūsdienu cilvēkam. Un šīs ir tikai pāris minūtes. Kādu informāciju es ikdienā uzņemu un kā tā mani veido/ietekmē?