Mūzikas koncertos (Haids, Šuberts, utt.) esmu piekēris sevi pie domas - kādas man tiesības uz šo skaistumu, ja kaut kur Āfrikā, Āzijā cilvēki mirst badā, vai strādā necilvēcīgu, robotiem-līdzīgu darbu pie konveijera bez izglītības un izraušanās iespējām, vai aiziest bojā necilvēcīgā darbā šahtās...

Un tad man ir jāatceras par savu darbu un misiju, kas ir ārpus koncertiem un tas ir ceļš, lai palīdzētu cilvēkiem izrauties no šī posta...

Kāds paziņa, kas bija strādājis noliktavā tā arī teica - viņi to muzonu (ne-Haidnu) klausoties tieši tādu jo trulajā industriālajā vidē savādāk nevar izdzīvot un nenojūgties...

Kādas ne neaizmirstulītes un kādi kultūrkari. Nesaprotu nežēlību, ar kādu cilvēki var noslēgties savās iedomās...