Previous | Mem | Next
 
木
dombrava
23 March 2022 @ 12:33 am
Skaistums var būt kā patvērums vai cerība  
"Agnese teica: kad preteklības uzbrukums reiz kļūs galīgi neciešams, viņa puķu veikalā nopirks neaizmirstulīti, šo trauslo kātiņu ar miniatūro zilo ziedvainadziņu, izies ar to uz ielas un turēs puķīti sev pie sejas, stingri uz to raugoties, lai redzētu vienīgi šo skaisto, zilo punktiņu; lai to redzētu kā pēdējo, ko viņa grib sev un savām acīm atstāt no pasaules, kuru vairs nemīl. Tā viņa staigās pa ielām, cilvēki viņu drīz jau pazīs, bērni skries viņai līdzi, izsmies un apmētās ar visu ko; un pilsēta viņu nosauks par trako ar neaizmirstulīti."
 
8 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
(Anonymous) on March 23rd, 2022 - 02:10 am
Mūzikas koncertos (Haids, Šuberts, utt.) esmu piekēris sevi pie domas - kādas man tiesības uz šo skaistumu, ja kaut kur Āfrikā, Āzijā cilvēki mirst badā, vai strādā necilvēcīgu, robotiem-līdzīgu darbu pie konveijera bez izglītības un izraušanās iespējām, vai aiziest bojā necilvēcīgā darbā šahtās...

Un tad man ir jāatceras par savu darbu un misiju, kas ir ārpus koncertiem un tas ir ceļš, lai palīdzētu cilvēkiem izrauties no šī posta...

Kāds paziņa, kas bija strādājis noliktavā tā arī teica - viņi to muzonu (ne-Haidnu) klausoties tieši tādu jo trulajā industriālajā vidē savādāk nevar izdzīvot un nenojūgties...

Kādas ne neaizmirstulītes un kādi kultūrkari. Nesaprotu nežēlību, ar kādu cilvēki var noslēgties savās iedomās...
(Reply) (Thread) (Link)
[info]apaugljotaajs on March 23rd, 2022 - 02:39 am
Tu esi tāds divkosis, anonīmais dročeri-loh. Ej izglāb tos cilvēkus, citādi nedirs ka tev rūp. SUKA B
(Reply) (Parent) (Link)
[info]apaugljotaajs on March 23rd, 2022 - 02:42 am
bļe es tevi jau iedomājos. redzu. ja uz ielas tumšā vakarā ietu pa vienu ietvi, tu pārietu pretējā pusē
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]apaugljotaajs on March 23rd, 2022 - 02:44 am
un lūgtu dievu, kuram parastos apstākļos netici, lai tikai es neiedomājos tev piepisties. DALBAJOB PANĀC RAJONĀ, tu tādas sāpes un appiesienu redzētu. Neko nedraudu, just sayin
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
(Anonymous) on March 23rd, 2022 - 08:42 am
Mans plăns ir darbu automatizācija, cilvēku ekspluatācijas izbeigšana un uncondintional basic income vai dividend. Nevis reliğija.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]apaugljotaajs on March 23rd, 2022 - 09:56 am
OK
(Reply) (Parent) (Link)
木[info]dombrava on March 23rd, 2022 - 12:13 pm
Noslēgties nevajag. Taču var sevi sadedzināt, ja nav atelpas. Protams, krīzes brīžos, kad ātri jārīkojas, virsroku ņems instinkti, darīt, darīt, darīt, bet atelpas brīžos nav noziegums patverties skaistajā, lai ir spēks dzīvot un dot tālāk. Jo vai kādam būs labums no prātā jukuša cilvēka? Metro stacijās vecāki arī ļauj bērniem rotaļāties. Pieaugušā prāts tā nevar vnk izslēgties, tāpēc pārmetumu nesaprotu. Vajag kādu apliecinājumu skaistajam cilvēcē, lai ticētu, ka šī pasaule pilnībā nav ļauna. Un ja ir, tad kāda jēga šeit dzīvot?

Būtībā jau teksts nav par karu, galvenajai varonei nepatika cilvēku neglītums. Tas ir par eksistenciālu atsvešināšanos un dzīves mirklis pirms pašnāvības. Autoru neminēju, jo man nedaudz kauns, ka viņu tagad pārlasu, lai gan agrāk vērtēju augstu, jo tad vēl nezināju, cik ļoti viņš atkārto vienu un to pašu vairākās grāmatās.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
木[info]dombrava on March 23rd, 2022 - 12:31 pm
Mūzika var būt arī kliedziens tumsā, kā ticības apliecība, kā mierinošs draugs līdzās izmisumā, kad raudi no sāpēm. Varbūt kādam šīs minūtes paiet lūgšanā, kādam pastaigā vai bezmiega naktī. Un pats skaņdarbs nav nekāda šūpuļdziesma. Protams, ja es būtu tik paštaisna maksimāliste kā tīņa vecumā, nemaz nešaubītos, ka visi esam liekuļi. https://youtu.be/WvZqNQ71l0k
(Reply) (Parent) (Link)