"Tas ir gluži tāpat, it kā cilvēks būtu ievainots ar bultu, kas biezi apsmērēta ar indi. Viņa draugi un līdzgaitnieki, radinieki un radinieki sagādātu viņam ārstu ķirurgu, un cilvēks teiktu: "Es neļaušu šo bultu izņemt, kamēr nezināšu, vai cilvēks, kas mani ievainoja, bija dižciltīgs karotājs, priesteris, tirgotājs vai strādnieks". Viņš sacītu: "Man neizņems šo bultu, kamēr es nezināšu tā cilvēka vārdu un dzimtas vārdu, kurš mani ievainoja... kamēr es nezināšu, vai viņš bija augumā augsts, vidējs vai zems... kamēr es nezināšu, vai viņš bija tumšs, rudmatains vai zeltains... kamēr es nezināšu viņa dzimto ciemu, pilsētu vai pilsētu... līdz es zinu, vai aukla, ar kuru es biju ievainots, bija no šķiedras, bambusa pavedieniem, cīpslām, kaņepēm vai mizas... kamēr es nezinu, vai tās bultas spalvas bija grifa, stārķa, āža, pāvu vai cita putna spalvas... kamēr es nezinu, vai bulta, ar ko es biju ievainots, bija saistīta ar vērša, ūdens bifeļa, langura vai pērtiķa cīpslām.". Viņš sacītu: "Es neizņemšu šo bultu, kamēr nezināšu, vai bulta bija ar dzeloņstieples, teļzobu vai oleandru asmeni. Cilvēks nomirs, un šīs lietas viņam joprojām paliks nezināmas..."