Nez kas tie bar būtiskākajiem jautājumiem?

Kāpēc kaut kas vispār ir?

Par tādiem jēdzieniem, ko ar racionālo grūti pierādīt kā esošu. Šajā gadījumā izmisumu.

Kāpēc kaut kas vispār ir - tas ir vienkārši.

Iziesim no pretējā: Pieņemsim ka nekā nav. Lai noteikti zināti ka nekā nav vajag vismaz būt informācijai `` nekā nav``, tātad šīs info nesējam un tas nozīmē ka kaut kas ir, k.b.j.

Izmisums savukārt ir tīri neirofizioloģisks jēdziens, specifiski pārslodzes procesi smadzenēs un to sekas.

Jā, tu paskaidroji no tehniskās puses, pierādot, ka kaut kas pastāv, varbūt arī to, kā tas darbojas. Bet tieši kāpēc tā ir un ne citādi?

Ir visādi. Mēs novērojam šo daļu un te ir šādi, citās daļās (multiversa) iespējams ir citādi. Pastāv iespēja ka realizējas visi loģiski iespējamie esamības veidi [ Tegmarka 4. pakāpes multiverss]. T.i. pastāv visi esamības vaidi kas nesatur iekšējus paradoksus => ir konsistenti.

Laikam jau tos kāpēc var uzdot bezgalīgi, kā mazi bērni. Tavas atbildes ir labas, bet laikam nemāku tik labi noformulēt jautājumu, jo labprāt saprastu citu aspektu.
Bet nu šāds sarunas pavērsiens arī interesants.

Atgādina nedaudz skolu, bioloģijas stundu, kad jautāju, kāpēc sāp? To kāpēc skolotāja pārtulkoja - kā rodas sāpes? visu smalki izstāstīja. Tad nācās pārtulkot - kāda jēga no sāpēm? Šis arī vieglāks jautājums, jo fiziskā līmenī zinātnei ir skaidras atbildes arī uz to.

Nu jā sāpes ir signalizācija. Ir nervu slimības pie kurām nocicepcijas jeb sāpju sajūtas nav un tie cilvēki reāli nav priecīgi šajā situācijā, visu laiku jāpiedomā lai neiedzīvotos traumās.

Jā, par to mums arī skolā stāstīja. Vispār pēc bioloģijas stundām bija viegls izbrīns, kā visiem klasē paveicies piedzimt bez kādām nopietnām traumām!

P.S. Palasīju to recenziju. Cilvēki rotaļājas ar vārdiem. OK, arī forši bet tā ir tikai rotaļa.

Jā, recenzija iedod kontekstu visam citātam, jo filozofijas virzieni var būt dažādi. Vnk paskaidro, kāpēc filozofijas žurnālā arī tādi teksti ir. Man pašai Didža Daniela Kukaiņa raksts šķita nedaudz popsīgs. Atvaino, vakar nāca miegs, tāpēc nepaskaidroju kopsakaru.

Nu vispār jēga ir no tām filozofijas daļām kas ir interfeiss starp zinātnes nozarēm un no tiem filozofiem kuri orientējas citās zinātnes nozarēs. Nu redz ainu ko pārdomāt tātad. Ja neredz ainu, tad tāpat var domāt un iztēloties bet tas rezultāts būs neklapējošs ar esamību. Pēdējais attiecas uz tādiem folozofiem kuri operē ar sen novecojušiem un vairs sensu nemeikojošiem jēdzieniem piemēram ``gars``.

Ar tiem tā saucamajiem eksistenciālajiem jautājumiem savukārt ir tā, ka daļai atbildes ir nevis meklējamas bet konstruējamas. Tas ir viss kas attiecas uz jēgu, dzīves jēga, esamības jēga un viss šitas. Tas ir tas ko mēs nevis atrodam bet plānojam. Kādu izplānosim tāda būs. Var skatīties kādu mums vajag līdz ar to.

Khe.
Nevarētu teikt, ka viņam nav taisnība.
[Man ļoti patīk, ka Kirkegors ir iznests ārpus filozofijas. Kopā ar Roru.]

:) Kā tas domāts ārpus filozofijas? Man arī Kirkegors patīk. Roru tagad gribētu izlasīt, jo pirms tam bija muļķīgi aizspriedumi.

Jā, pirms Kirkegora laikam nopietni filozofi nerakstīja par bailēm, trīsām.