"Esmu dzirdējis, ko dzejnieki rakstījuši par sievietēm. Krāšņas atskaņas, svētsvinīga jūsma un meli. Esmu redzējis jūrniekus stāvam krastā un mēmi raugāmies rāmajās viļņu šūpās. Esmu noskatījies, kā veci karavīri ar nocietinātām sirdīm vēro savu karaļu karogus plīvojam vējā un nespēj apvaldīt asaras.
Uzklausiet mani: šie cilvēki neko nezina par mīlestību.

Lautai bija savi trūkumi, bet kāda tiem nozīme, kad runā sirds? Mēs mīlam to, ko mīlam. Saprātam tur nav vietas. Daudzējādā ziņā var teikt, ka nesaprātīga mīlestība ir vispatiesākā mīlestība. Jebkurš spēj mīlēt tāpēc, ka. Tas ir tikpat viegli kā iebāzt kabatā peniju. Pavisam citādi ir mīlēt, lai gan. Zināt trūkumus un mīlēt arī tos. Tā ir reta, tīra un īsta mīlestība."
Patriks Rotfuss "Vieda vīra bailes"