"Māksla allaž ir bijusi kas vairāk par vienkāršu raudzīšanos uz pasauli vai tās atspoguļošanu. Māksla ir veids, kādā ar pasauli veidot attiecības, vai saruna par veidiem, kā saistīties ar pasauli. Ideoloģija vai garīgums ir veidi, kā attiekties pret pasauli, meklēt jaunas struktūras vai kustības, ar kurām veidot attiecības. Pasaulē nav tāda cilvēka, kam nebūtu ideoloģijas, domāšanas struktūras un attiecību ar pasauli. Galvenais ir par tām rūpēties, tās pārbaudīt, apšaubīt.


Jo galu galā: “es” neesmu šķirts vienums. “Mani” veido patērētā pārtika un šķidrums, cilvēki, lietas, dzīvnieki un augi, kurus sastopu, notikumi un laikapstākļi, kurus pieredzu, tekstūras un noskaņas, kādās dzīvoju. Amerikas indiāņu lakotu valodā ir frāze Mitákuye Oyás’iŋ, kuru lieto daudzās lūgsnās. To var tulkot kā “visas manas attiecības”. Manuprāt, šī frāze precīzi atspoguļo izpratni par to, ka “es” sastāv no dažādām saistībām – ar lietām, matēriju, enerģiju, vēsturi, ģeogrāfiju, paziņām, priekštečiem, telpām… Tā vēsta par atkarību un kopību ar citiem cilvēkiem, putniem, kukaiņiem, kokiem un augiem, klintīm, upēm, kalniem. “Atkarība” ir vārds, kuram dīvainā kārta ir negatīva konotācija. Taču atkarība ir daļa no mūsu realitātes. Mēs neesam šķirti no pasaules. Mēs varam pievērst rūpīgāku uzmanību mūsu attiecībām un atkarībām. Turklāt šim procesam nav jābūt raitam – tajā ir daudz sadursmju, pārpratumu, nezināmā, diskusiju, taču, cerams, arī cieņas un radošuma, un visādā ziņā – raudzīšanās uz to, ko dara lietas – “kā tās rīkojas”.

Te nu mēs esam. Šķiet, ka esmu nostājusies kādā pusē, ieņēmusi nostāju. Un, kā jau katrs patiess uzskats, pārliecība vai ideoloģija, tā mani ir pārņēmusi tik ļoti, ka tik tikko to apzinos. Man tā gluži vienkārši ir realitāte. Es cenšos sarakstīt šīs rindas. Taču tas vienalga nepalīdz.

Un tomēr.
Arī jūs darīsiet to, kas jums jādara.
Es esmu attiecības.
Tās mani glābj."

Sodja Zupanca Lotkere

http://homonovus.lv/blogs?s=recepte-kopabusanai-ar-lietam