"Ikviens mākslinieks, ar kuru strādāju, liek man apšaubīt iepriekšējo pārliecību. Mūsu kultūrā tiek pielūgtas zināšanas, pārliecības, taču es daudz vairāk ticu šaubām, jautājumiem, iespējām un potenciālam. Katru reizi man ir jāaizmirst viss, ko zināju un kam ticēju iepriekš, un pilnībā ir jāuzticas mākslinieku radītajām vērtību sistēmām, attēliem un idejām. Būtībā tā ir vienošanās, ka viss, ko viņi ierosina, varētu būt patiess.

Uzskatu, ka māksla var notikt gandrīz jebkurā laikā un vietā. Uztveru to kā treniņu - pamanīt mirkļus, kad tā notiek nejauši, nevienam īsti nepamanot."

Rebeka Lamarša-Vadela

https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/kadas-pasaules-gals.-saruna-ar-riboca2-kuratori-rebeku-lamarsu-vadelu-14246711