"Vai cilvēks, kas ir dažreiz uzpīpējis marihuānu ir tāds, kurš lieto narkotikas?" Es uzskatu, ka nē, jo tā nav ne regulāra lietošana, ne atkarība. Marihuānai var būt pozitīvs efekts, bet vēl pozitīvāks ir regulārai sportošanai. Tad jau arī cilvēki, kas brīvdienās iedzer glāzi vīna būtu dzērāji. Burtiskā nozīmē jau lieto, bet tā būtu "matu skaldīšana", jo šis vnk ir bloga ieraksts, nevis pētījums, kur jāizsakās ļoti precīzi. Vai tas ir ok, ja jāuzpīpē marihuāna, lai padomātu par dzīves jēgu un runātu atklātāk? Kāpēc nevar tāpat? Protams, gadījumi ir dažādi, es vairāk tiešām domāju dziļu atkarību, kas pamazām iznīcina, atsvešina, arī aizmiršanos, kas rada daudz ilūziju un izolāciju no līdzcilvēkiem. Tā jau ir, ka dažas vielas var palīdzēt pret sāpēm. Senāk pret dažām narkotikām bija cita attieksme. Arī Freids saviem pacientiem it kā devis narkotikas, lai būtu spilgtāki sapņi (ir saglabājusies viņa izrakstīta recepte). Ir arī viedoklis, ka ASV valdībai bijis plāns, kā cilvēkus kontrolēt ar LSD, bet izrādījies, ka ir pavisam otrādi. Ir jau labi no dažādām pusēm to apskatīt, piemēram, Kastaņedas grāmatās ir pavisam citādi par narkotikām. Taču arī ar prāta treniņu var sasniegt ārpus ķermeņa pieredzes, līdzīgi kā LSD, sēnēm utt. Es visu par narkotikām nezinu, taču pietiekami daudz cilvēku sevi ar tām iznīcinājuši, uzskatāmākie piemēri ir rokmūzikā.

Grūtības ir tajā, ka Kastaņedas grāmatas pamatā ir pa daļai balstītas uz kādu pieredzi, pa daļai safantazētas, un lasītājam nav iespējams izšķirt, kas ir kas.

Jā, tā ir ar literatūru vai stāstiem par sevi. Tāpēc absolūto patiesību grāmatās nemeklēju.