Vakar domāju par to, cik grūti pilsētas cilvēkam izkļūt no patērētāja līmeņa. Veikalā jau dabū visu gatavu. Vai maz vajadzīgas dzimtas zināšanas par bitēm, augiem, stādīšanu un zemkopību? Ko es varu zemei dot? Audzēt stādiņus uz lodžijas vai nodarboties ar urbāno partizānismu, stādot augus degradētās vietās?

Cik vispār liela jēga ir manam darbam? Kāda ir mijiedarbība ar pasauli?
Atcerējos šo ierakstu, kas atgādina, cik maz ko jēdzīgu daru.

http://klab.lv/users/dombrava/115393.html?mode=reply

Atcerējos talku kādās lauku mājās oktobra beigās. Tik daudz ko darījām vējā un lietū, tik daudz ko ievēroju dabā. Laiks šķita jēdzīgāk pavadīts, nekā sēžot pilsētas dzīvoklī, jo atruna, ka briesmīgi laikapstākļi.