"Labas zinātniskās fantastikas gadījumā eskeipisms saglabā saikni ar esošo realitāti – tā tiek pārspīlēta un pārveidota, lai rekontekstualizētu situāciju citā gaismā. Lai rastu jaunu perspektīvu, nepieciešams "aizbēgt", un šāda veida eskeipismu es atbalstu. Arī pats sāku radīt mākslu, kaut kādā mērā patveroties no fiziskajām traumām, ko tobrīd pārcietu, un mākslā radu mierinājumu, mentālu atveseļošanos. Māksla uz mani tā iedarbojas joprojām.

Es mēdzu kā brīvprātīgais piedalīties dažādās mākslas terapijas grupās, lai atgādinātu, ka mākslas process ir fundamentāli svarīgs cilvēka eksistencei, pat ja tā nav māksla ar lielo burtu. Savās eskeipisma nosliecēs esmu izmantojis videospēļu veidošanas rīkus, lai radītu neparastu "geimpleja" pieredzi un fiktīvas pasaules. Taču es tos nedēvētu par eskeipisma darbiem, jo tie ir balstīti tādos pašos nosacījumos kā fiziskā realitāte, tikai citādotos."

https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/pieredzes-labirintu-programmesana.-intervija-ar-makslinieku-viktoru-timofejevu-14231926