"Mums centrā palīdz kāda sociālo mediju influencere, un viņa nodefinēja, kādi ir trīs tipiskākie jauniešu strāvojumi. Protams, mazliet pārspīlēti, un tomēr man šķiet, ka tur ir daudz patiesības. Vieni nosacīti tiek dēvēti par Berlīnes jauniešiem – viņi pārsvarā ģērbjas melnā, viņiem ir sava mūzika, savs stils, pīpē zālīti, viņu sāpju punkts ir depresija. Otra grupa esot Losandželosa. Tie lielākoties ir turīgu vecāku bērni, tur svarīgas ir ballītes un instagrams, viņu punkts ir trauksme un dārgāku vielu atkarības, piemēram, kokaīns. Un ir trešā grupa Bolderāja, izteiktāka sociālā riska grupa. Tur aktuāls pārsvarā lētais alkohols vai zālīte, un, starp citu, internetā viņu ir krietni mazāk. Tādi rajona bērni. Un jāatzīst, ka gandrīz katru bērnu, ko šeit satieku, vairāk vai mazāk var saistīt ar kādu no šīm grupām. Vēl gan ir viena maza, bet specifiska grupa – tos varētu saukt par centra ģimnāzistiem. Tie ir pusaudži ar augstiem, dažkārt pat ārkārtīgi augstiem sasniegumiem, bet, no otras puses, – arī lielām problēmām. Tas ir pusaudzis, kam visu laiku liekas, ka viņš nav pietiekami labs, gudrs, izcils… Ja klasē esi desmitais, tad viss, tu esi lūzeris. Tur ir daudz nepiepildītu gaidu – gan savējo, gan vecāku. Ārēji ar viņiem problēmu nav, un sociālā dienesta redzeslokā viņi neparādās, bet riski nav mazāki. Ja runājam par pašnāvībām pēdējos gados Rīgā, domāju, ka lielā mērā tie bija pusaudži tieši no šīs grupas".

Nils Konstantinovs

https://www.santa.lv/raksts/ieva/pusaudzu-terapeits-nils-konstantinovs-berniem-nevajag-vecakus-ka-draugus-berniem-vajag-vecakus-32750/?fbclid=IwAR3Wejbh1hJ8eQdlUBPqskfy1mrdSlDVMFA3bspCSEX8YsRpsXNPo3G3JPk