Hmm, vai tiešām tikai domāšana nosaka to, ka cilvēks apzinās ko dara? 

A.R.: Atgriezīsimies pie baktērijām, kas nonāk ķermenī ar pārtiku. Bet, pirms pārejam pie šīs tēmas, vai jūs varētu no mikrobioloģijas skatpunkta aprakstīt, kas notiek, kad divi cilvēki skūpstās - tā pa īstam, pa franču modei?

Korkeala: Viņi apmainās ar siekalām, un tāpat viņi apmainās ar baktērijām un vīrusiem.

A.R.: Tātad franču skūpsts ir mikrobu apmaiņa starp diviem cilvēkiem? 

Korkeala: Jā, bet varbūt...

A.R.: Zīgmunds Freids reiz teica, ka mute ir cilvēka ķermeņa netīrākā daļa. Divi cilvēki saliek kopā savas netīrākās vietas - vai tas nav riebīgi?

Korkeala: Jā, bet cilvēkiem, tāpat kā dzīvniekiem, ir ļoti daudz aizsargbarjeru. Ja mutē nonāk baktērijas, tās nenotiek pa tiešo orgānos. Ir epitēlija šūnas, kurām ir specifiskas aizsargfunkcijas. Ir dažādas imūnsistēmas. Cilvēks visu laiku ēd baktērijas, bet tās pēc tam tiek izvadītas laukā no ķermeņa. Tikai dažas ir kaitīgas, bet, arī tām nonākot ķermenī, ne vienmēr notiks kas slikts, jo to sargā ķermeņa aizsargbarjeras. Tikai tad, kad šīs barjeras nedarbojas, kā nākas, cilvēks saslimst. Bet tas notiek reti. 

A.R.: Pieļauju, ka jūs savā dzīvē esat skūpstījies.

Korkeala: Jā, protams.

A.R.: Vai skūpstoties jūs par šo lietu domājat kā par mikrobu apmaiņu? 

Korkeala: Nē. Tāpat ēdot es nedomāju, ka šajā brīdī es ēdu mikrobus.

A.R.: Bet tieši to jūs darāt!

A.R.: Bet tādā gadījumā var teikt, ka jūs neapzināties, ko darāt.

Korkeala: Jā, taisnība

https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/merkis-iekarot-pasauli-19317