Vissireālākie tomēr ir pilsētas pilnīgi tukšie un klusie tuneļi četros no rīta. Tāda sajūta, it kā pilsēta būtu saindēta, nedzīva. Vai arī tāda sajūta, ka atrodies sapnī, kur neviens cits neeksistē, izņemot pašas klaudzošos soļus. Vai tāda sajūta, ka iedomu pasaule (pašas radīts burbulis, kurā nevienu nevajag) kaut kādā baisā un absurdā veidā būtu materializējusies ārējā realitē, pilsētas tukšajās ielās. Klejošana naktī - iespēja dziļi ielūkoties acīs savām ilūzijām.