Ja arī cilvēku pasaulē eksistētu dabiskā atlase, es visticamāk neizdzīvotu. Tā ka mana privilēģija pašlaik ir dzīve cietumā savu ierobežojumu un izkropļotu iedomu/pieņēmumu dēļ. Cietums turpināsies līdz sapratīšu, ka ir manos spēkos ko mainīt. Nav jau tā, ka to neesmu sapratusi pirms tam. Arī izlaušanās mēģinājumi ir bijuši. Reizēm ir pietrūcis pavisam maz. Un tad atkal atkritieni atpakaļ tumsas un šaubu pasaulē. Reizēm ir vieglāk būt NEKAM.