Pretrunas sadūrušās un sapinušās. Nespēju neko atsķetināt.

ja viss alternatīvais kļuvis par modes lietu, tad kā ir ar maniem standarta jautājumiem un standarta atbildēm?

Vai es ierobežoju savu pasauli, ja pieņemu valodas noteikumus un pieklājības normas?

Vai es..paplašinu, ja tiem nepakļaujos?


Un vēl man ir vajadzīgi rāmji, kuros kaut ko rūīgi var ielikt, lai kaut kas būtu kārtībā un kārtīgi. Visur slazdi. Izvairīties nav iespējams. Tik iekrist, iekrist...Nē, nevar nevienu vainot, tas ir pavisam normāls jautājums, saulīte spīd. Kādreiz man arī tas viss tracināja. Tagad ne. Apnikusi visa hiperoriģinalitāte. Labprāt uz balkona saulē pasēdētu un padomātu, kā tik prom no šejienes, kur viss mani biedē un smacē nost. Bet jāsēž pei galda un jāmācās. Katru dienu četras sienas.