Mākoņi šodien pa dienu smaidīja un vēlāk kļuva par mīkstu segu, kurā sasildīties, kad uzspīd saule. un tad mašīnas sabrauc koku ēnas. Nežēlīgi sāp kakls.

Mani atkal sajūsmina grāmatas!! Varētu tagad klusumā noslēpties un atrast visu, pastagāties pa dīvainākajiem tuneļiem, lasīt, sajust. Tad es vēl varētu padomāt. Jā. Varbūt es pārāk maz ieklausos cotos cilvēkos, bet ja daudz domāšu par citiem, tad sajukšu, pazudīšu un manis vairāk nebūs. Es būšu jūs visi, tie citi. Bet svarīgāk, lai manis būtu, jo tad es varētu kaut ko citiem iedot. Bet varbūt nevienam nevajag? Varbūt uz austiņām skanēs kaut kas labs? Iemiegot. Bet ko izvēlēties? Man ir četri albumi te...