Šodien nesanāca piecelties agrāk, lai paspētu pa gaismu aiziet kājām uz mežu (pusotras stundas gājiens). Varbūt rīt sanāks. Tāpēc šeit atkal tikai citāts. Lai atgādinātu sev biežāk doties ārpus pilsētas, kur viss pārsvarā jau kļuvis svešs. Bet kaut kā jāsazemējas, jo es taču vēl joprojām dzīvoju šeit, šajā ķermenī, taču prāts/dvēsele šķiet kaut kur prom, kosmosa plašumos. Varbūt pat ķermenis.


"Šo zirgu es sastapu Hījumā. Tur tas stāvēja zālē mierīgi un majestātiski, reizēm aste bija sapinusies, tomēr to nekas nespēja traucēt. Zirgs man uzmeta īsu, vaicājošu skatienu un tad vairs nelikās par mani ne zinis.

Dzīvnieki spēj dzīvot vienkārši tā. Viņi nesalīdzina sevi ar citiem un nejūtas slikti, ja atšķiras no citiem. Šis zirgs saplūda ar apkārt esošo ainavu un padarīju to vēl skaistāku, lai gan nebija dižciltīgas šķirnes pārstāvis..."

Kaja Hiiemaa

https://imagodeilatvia.lv/drosme-but/