Gribu mīlēt cilvēkus tādus, kādus viņi ir. Bez jebkādiem nosacījumiem. Bieži vien traucē koncentrēšanās tikai uz sevi. Tāpēc varbūt daudz labāk būs visiem, tai skaitā arī man, ja paturēšu prātā arī citus. Piemēram, ja kāds sabiedriskajā mani pagrūdīs, mēģināšu nedusmoties par to, cik rupjš un neuzmanīgs cilvēks. Tā vietā var mēģināt saprast, kāpēc cilvēks tā steidzas, ir tik trauksmains vai uztraucas, ka netiks iekšā sabiedriskajā transportā. Tāpēc varbūt pat vieglāk ir ar clvēkiem, kas besī, jo kaut kādas emocijas ir labākas par vienldzību. Un tās var pagriezt citā virzienā.