21 July 2019 @ 02:52 pm
cenšos neģenerēt tumšas domas  
Pēdējā laikā ilgojos pēc savām īstajām mājām, savas planētas. Reizēm tā tikai tīri teorētiski domāju par to, kā būtu, ja manis pēkšņi šeit vairs nebūtu. Vai tā automātiski varētu atgriezties uz savas planētas, ja nebūšu izpildījusi savu uzdevumu? Varbūt šeit būs jāuzturas tik ilgi, kamēr būšu iemācījusies dzīvot. Taču, vai ilgas pazudīs?
 
 
( Post a new comment )
Heda[info]heda on July 21st, 2019 - 06:40 pm
Vai tev par šo planētu ir arī atmiņas vai tikai nākotnes sapņi?
(Reply) (Thread) (Link)
木[info]dombrava on July 21st, 2019 - 10:49 pm
Konkrētu atmiņu nav, taču kāda tuva cilvēka atmiņas sakrīt ar manu izpratni, kāda ir pasaules kārtība.
(Reply) (Parent) (Link)
Eos[info]eos on July 21st, 2019 - 11:09 pm
(Reply) (Thread) (Link)
木[info]dombrava on July 23rd, 2019 - 12:38 am
Paldies.
(Reply) (Parent) (Link)
evergreen[info]evergreen on July 23rd, 2019 - 09:08 am
Bet vai var iemācīties dzīvot? - un kurš būs tas, kas pateiks, jā, tagad tu māki dzīvot..?
(Reply) (Thread) (Link)
木[info]dombrava on July 23rd, 2019 - 02:36 pm
Tie droši vien kritēriji, ko pats sev uzstādi. Un tādā nozīmē tas varbūt nav pabeigts process.
Kaut vai tas, ka neatkārto vienas un tās pašas kļūdas. Ja ir sajūta, ka tā nav labi, un tiešām to nedari. Iemācies plānot laiku, nekavēt, rēķināties ar citiem, kārtīgi izgulēties, nepārstrādāties, neignorēt emocijas, fiziskas sāpes, saprast, kāpēc tā reaģēju uz pasauli. Bet ja to izdarīšu, protams, neviens neteiks - hei, dzīves eksāmens nokārtots.
Vnk vienmēr rodas sarežģījumi. Un tad varbūt jēdzīgāk teikt, ka gribu iemācīties ar tiem tikt galā gudrāk.
(Reply) (Parent) (Link)