Lasu par Prāgu un viss ir atkal tuvs. Viss patīk. Un viss tik jauki aprakstīts par malā stranu (mazais kvartāls), mana no mīļākajām vietām tur. Tagd gribas tur atgriezties. Atceros vasaru, kad tik izmisīgi skatījos kartē un nekas mani neuzrunāja. Mirusī sapņu pilsēta. Viss no agrākajām izjūtām bija zudis. Pazīstams, bet ļoti tāls. Poētiskajā atmiņā bija iespiedies kas cits (Rīgas nomales?). Tagd es jūtu citādāk!!! Kā vecajos laikos. Tagad Prāga man neliekas tikai tūristu pilsēta un tas ir labi. Pagājušajā vasarā pilsētā jutos kā svešiniece. Visu jūliju svešiniece pati sev.