"Ja daudziem kaut kas patīk, tad tas, ko šis darbs ir centies izdarīt, ir izdevies. Raugoties no manas perspektīvas, ir saražots daudz vairāk sliktas mākslas, nekā labas, bet tas ir tikai mans viedoklis. Es saprotu, ja kāds nepiekrīt. Piemēram, ja es kādam uzlieku mīļu fankmūzikas plati, bet viņš vai viņa atzīstas, ka patiešām ienīst fanku, uz ko es uzstāju, ka jāklausās. (smejas) Viņiem nepatīk, man gan. Tas ir ļoti personīgi. Manuprāt, mēs ļoti bieži cenšamies iegūt apliecinājumu mūsu gaumei, atsaucoties uz citu klausītāju skaitu. Ja man kaut kas nepatīk, bet visiem maniem draugiem patīk, tad ir ļoti viegli sākt apšaubīt savu viedokli. Šī iemesla dēļ, ja tev apkārtesošā kultūras dzīve saka, ka kaut kas ir labs, tad tu to arī sāksi klausīties. Nošķīrums starp labu un sliktu mākslu ir subjektīvs. Interesanti ir tas, ko mēdz teikt par laikmetīgo mākslu. “Es arī varēju ielikt tualetes podu mākslas galerijā, tas nebūtu nemaz tik grūti.” Tā ir fokusēšanās uz tehniku. Tu skaties uz darbu un domā: šis cilvēks nav uzgleznojis neko tādu, ko es nevarēju izdarīt. Tas, protams, ir viens aspekts. Tomēr, runājot par laikmetīgo mākslu, svarīgāks ir process, kurā tu šo mākslas darbu līdz galerijai aizgāda, un jautājums par to, kādēļ tas tur vispār atrodas, un kā tev ir izdevies piedabūt tik daudz cilvēku uztvert to nopietni. Par ko tas ir licis cilvēkiem domāt. Acīmredzot, šādam autoram ir izdevies atrast kādu interesantu perspektīvu, no kuras paraudzīties uz šo ikdienišķo objektu, kas, savukārt licis cilvēkiem domāt. Laikmetīgajai mākslai ir daudz lielāks sakars ar šīm perspektīvām, nevis prasmēm, kuras piemīt labam tehniķim."

Toms Adamss

https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/tirkultura/toms-adamss-manuprat-ir-sarazots-daudz-vairak-sliktas-makslas-ne.a112024/