Sestdienas vakarā man pašai aiz sava loga bija savs kino. Krāsaināko mākoņu parāde. Skumjākā un aukstāķā diena.Rokas un kājas sastinga ledū, vienīgi sirds dega.

Man liekas, ka vakar gandrīz nomiru. Sapnī tā izskatījās. Kaut kādas gaismas strēles mani gandrīz pāršķēla. Tas bija ļoti sāpīgi. ķermenis tika kratīts it kā no viņa gribētu izdabūt laukā dvēseli. Pamodos un jutos dīvaini, klabēja zobi, trīcēju tā kā bērnībā, kad bija ļoti auksts. Skrēju uz virtuvi dzert aukstu ūdeni, bet tas lija ārā, jo grūti tādās drebelīgās rokās noturēt, kur nu vēl iedzert. Tad aizmigu un celties negribējās, tik gulēt. Ilgi, ilgi.



.