Taču mūsu priekšā vīd vēl lielāks šķērslis: nākotnes neprāts. Kā uzsver Strobs, „tagadne, kas tiek mums nozagta progresa vārdā, paslīd garām un ir neatgriežama [..] viņi izlaupa cilvēciskās jūtas, tāpat kā viņi izlaupa planētu [..] cena, kas cilvēkiem jāmaksā, vai nu par progresu vai labklājību, ir pārāk augsta, tā ir neattaisnojama.”
Ir nepieciešama vēl kāda laika dimensija – tāda, ko neraksturo steidzamība."
http://www.punctummagazine.lv/2017/03/2