heh .. nu par ciklometriju es to saucu ... tā pati trigonometrija jau ir. tikai ciklometriskās funkcijas ir inversās funckijas trigonometriskajām funkcijām. nu es vienkāši saucu to par ciklometriju, lai gan tāda vārda nav :) es īsti neesmu pārliecināts par to, cik daudz matemātisko analīzi mācīs, bet kad es skolotājai paprasīju grāmatu par atvasināšanu, integrāciju, tad viņa iedeva grāmatu un teica, ka to mācīsimies tikai 12. klasē. gan jau kaut ko virspusēju paņems. matemātiskajā analīzē tak ietilpst difernciālrēķini un integrālrēķini, vai arī es kaut ko esmu sajaucis? :)) .. (sāku justies mazliet apjucis) ...

Patiesībā es diezgan daudz esmu no robežteorijas pamatiem jau samācījies, par pirmajām divām ievērojamajām robežām palasījies esmu. par otro robežu jau biju lasījis sen, tikai nesapratu WTF ir tas lim :) tagad zinu, ka tas ir grieķu vāds "limes", kas nozīmē robeža.

Patiesībā man nav žēl, ka es tur netiku. Man ir ļoti ļoti labi tur, kur es tagad esmu un tieši tas, kas es tagad esmu. Ieejot 10. klasē vispār bija viss pilnīgākā dirsā, bet bija noticis kaut kāds lūzums - pēkšņi viss šķita viegls un pašsaprotams. Ķīmiju/fiziku/matemātiku sāku mācīties tikai no 10. klases un patiešām ir acīmredzams progress. Ķīmijā bija visstraujākais, jo jau 10. klasē es rajona olimpiādē dabūju atzinību. tā teikt no nulles uz olimpiādi un atzinība rokā. šogad bija labāk, un dabūju ķīmijā 3. vietu, fizikā atzinība un 3 punkti aiz 3. vietas (rajonā ir ĀVĢ un mūsu skolā līmenis patiešām nav augsts), kas manuprāt ir ļoti labi, jo ĀVĢ olimpiādes dalībnieku īpatsvars bija liels un es ieliku daudziem. Matemātikas olimpiādē bija maziet švakāk un viss ko dabūju bija tikai 12 no 50 punktiem. no 16 punktiem varēja dabūt atzinību. bet labākais tas, ka tikai dažas dienas pirms olimpiādes vispār skolotāja paskaidroja un iedeva grāmatiņu par matemātisko indukciju, skaitļu virknēm utt. par ko man pilnīgi melna bilde līdz šim bija. nākošgad būs jāpacenšas vairāk.