CREATIONS · OF · CURIOUS · MIND

Manā apkārtnē Andri un Andreji tad ar ir īsteni latvju populārākie vīriešu vārdi, iekabinot Jāņiem.
Andrejs -tas ir nopietni. Uzliek atbildību. Andris ir tāds mazais rakaris, kurš negrib būt pieaudzis.
Bet tikai tāpēc, ka mūsu ģimenē tā ir. Andrītis un Andrejs.
Sveiciens pagājušajos svētkos!
Vasha Dizzy Andrejevna

Andris: Nu redz, Dizzy, kā cenas mainās. Kad es bij jauns un smuks, tad šitāds verķis maksāj Ls 50, a tagad tikai Ls 15.
Dizzy:...hmzz... a es domāj, ka tajos laikos visas cenas bija rubļos...
/Andris rāda žestus, kas simbolizē sirsnīgu žņaugšanu/

Tiem, kas atceras manu nosalušā kurjera stāstu.
Līksmo mana sirds!!!! Vai nu meitenītei algas pielikums vai kas cits, bet šodien pēc vēstulēm viņa ienāca jaunā un ļoti siltā mētelītī (vismaz tāds izskatās). Ar pūkainu apkakli. Un izskatās kā tikko no veikala. Karsti kraukšķīgi jauns . YYYYYYYYYYYIIP!
Es laikam nenormāli smaidīju, jo viņa tā laik pa laiciņam pacēla uz mani neizpratnē acis .
Bet bikses vēl vasaras un kurpes ar.

Laikā, kad bijām daudzskaitlīgs kolektīvs, rakstījām arī memuārus par biroja dzīvi. Neesmu memuāru autors, tikai dalībnieks

Datums nezināms

A: Ko gan es vēl esmu aizmirsis?

S: Veselo saprātu!

L: Bet tas jau tev nebija jau atnākot uz darbu, tā kā nepūlies meklēt!

 

Datums nezināms

A: S.! Es Tevi neredzu!

S.: Es cenšos izvairīties no tādiem kā tu!

 

 02.10.2007

Pirmā diena, kad esam atveduši savu iedzīvi uz jauno ofisu. Stāvoklis ofisā (ja to par tādu var nosaukt) – tualete nedarbojas, viss putekļos, kastes ar mantām, A. trako, ka nekas nepatīk. Pat mūsu telpu dizainers ir sašutumā par svītrām, kas ir uzkrāsotas uz sienām.

Esam noguruši no mantu nešanas, iedzēruši pa dienu šampanieti.

Vakars. A., L., R. – sēžam, dzeram konjaku!

A., kad konjaka litrs gandrīz iztukšots: „Man jau sāk te patikt!”

R.: „ Kogda tebe načnut nravitsja i poloski na stenkah – skažem stop i bolše nebudem pitj!”

 

11.10.2007

Izejam pīpēt savā vēl būvlaukuma paskata ofisa kāpņu telpā – L. A.. Pie loga, kur pīpējam stāv virpa.

A.: „Davai pamēģinām tā – es iedarbināšu virpu, a tu mēģini piepīpēt! Žēl, ka nav ar roku griežamā, būtu interesantāk”

 

28.11.2007

Situācija dramatiska, klients iespītējies un negrib apstiprināt mediju plānus jau kuro dienu, nervi uz robežas! Un... viņiem ir ģeniāla sekretāre, telefonsarunas fragments:

S.: Vai es varētu lūdzu runāt ar D.?

D sekr.: Vai Jūs kādreiz jau esiet ar viņu runājusi?

S. Jūs domājat vispār? – tad jā.

D sekr.: vai par šo tēmu Jūs jau esat ar viņu runājusi?

S.: jā!

D. sekr.: Tad par kādu tēmu Jūs gribat ar viņu runāt?

 

 

06.11.2007

Kaulējos ar A. par cenu maketam- iekopēju esenci no pēdējās sarakstes:

 

A says: taa nav dizanana kantora cena bet freelancera videeji sliktu reitingu

Asays: johaidii

A says: jupis ir aaraa

A says: velns pret stenderi

A says: nu labi

A says: lai ir 100, bet es vinam virsuu neskatīšos

 

Un taa ar šodienu mēs maketējam aizvērtām acīm

 

šī ir perfekta dāvana Sebastianam vārda dienā

viņš pasaulē dievina 2 lietas:

1.pūkainus dzijas kamolus, kuros var ielaist zobus līdz aknai un tad vazāties apkārt, lepni paceltu galvu, kamēr es šim draudu ar vardarbību ģimenē. Viņa prātā tā iespējams ir tjūnēta pele ar supermīkstu kažoku un pielaidīgu raksturu.

2. Un otrā lieta- Teddy veikala mazītiņo peles eņģeli, kuru viņš nočiepa no manas bufetes. Mētā līdz griestiem, uzmet uz komodes, lec pakaļ, nogāžas uz muguras un izliekas, ka tas ar\i ietilpa sākotnējā plānā. Kad peļeņģelis tika iemests manā kafijkrūzē, biju spiesta veikt konfiskāciju. Nākamās stundas Sebastians satriekts pavadīja vannas istabā, žēli raugoties uz izmazgāto peli un apsverot - cik liela iespēja kaķim ar vienu aci (tas tak apgrūtina attāluma noteikšanu) veikt pārgalvīgu lēcienu, atsvabināt peli no knaģa un nesalauzt kājas piezemējoties vannā.

parasti šitādi samudžināti sapņi ir pēc Junga lasīšanas. Bet vakardienējos varu novelt tikai uz končām pirms aizmigšanas. Mada rīkoja ballīti kaut kādā mistiskā ofisā. Piedalījās gan Dzīvokļa iemītnieki, gan mani bijušie klasesbiedri. Neveiklais Ivo bija kļuvis par pievilcīgu siržlauzēju. Mazais Ivariņš tur bija un dalīja zupu. Iritai bija kaulains bērniņš. Pa logu redzējām, kā ar numuru uz muguras Kalniņa kungs dodas maratona skrējienā. Raitis mēģināja salabot mistiskā ofisa skursteni. Un es visu laiku pļāpāju, centos izvairīties no logiem (Kalniņa kungs tak tur veic maratonu) un zīmēju kaut ko uz sienas ar sarkanu krāsu.

Sveiciens Sebastianam vārda dienā!!!

Pieņemam sveicienus, visa veida kaķu rotaļlietas un našķus!

p.s. varbūt degeneralis grib Sebastianu kā vārda dienas dāvanu ? :)

Pēdējos mēnešus mūsu vēstules iznēsā kurjermeitenīte. Tāda jauniņa, jauka, smaidīga. Viņai ir ļoti skaista balss. Reiz sākām runāties, kad man birojā skanēja Sigur Ros. Apģērbusies viņa jau no vasaras beigām ir plānās pusgarās biksēs, kurpītēs un vasaras jaciņā. Un tāda arī staigāja vēl ziemas sākumā. Vismaz beidzot bija garākas zeķes un man nebija jādrebinās skatoties uz viņas pliko kāju laikā, kad es jau staigāju zābakos. Reizēm viņu redzu pilsētas ielās. Sarāvušos, ziliem pirkstiem un pārsalušu seju.
Pēdējo rezi, kad viņa bij ienākusi, visādi centos izdomāt kā uzprasīt, kur viņai cimdi, silta šalle, cepure. Bet cilvēku ir tik viegli aizvainot, dodot kaut mazāko mājienu par trūkumu.
Nu atnāc pie manis, atradīsim tev siltas drēbes. Naudas man ne sūda nav, bet kaut ko atradīsim un labu atradīsim. Vai kauč cimdus smukus uzadīšu. Bet nesaņēmos.
Vakar pēc sūtījuma atnāca kaut kāds zaļknābis, kas pat mūsu uzņēmuma nosaukumu nezināja. Un nu man moka sirdsapziņa. Par kurjermeitenīti, kura mana stulbuma dēļ būs palikusi kā Cibiņš kupenā. Nosalusi ar visu milzīgo kurjera somu uz muguras. Vai cerēsim, ka viņai piedāvāts super labs jauns darbs siltā birojā.

Shis nu bus stasts, kuram sanjemties man vajadzeja ljoti ilgi. Stasts par to ka Dizzy 2 reizes pardeva par pudeli
1. Par manu teti, kursh nu vairs nav starp mums ir un ir bijis lieliskakais tetis pasaule. Bet mana berniba vinjam bishki samisejas. Ar to dzershanu.Negribu iegrimt detaljas, kuras absoluti nav svarigas, bez zinu, ka mamma uzstadija ultimatu- vai nu beidz dzert vai shkjiramies. Un mana mamma ir traka- ja ko pasaka, tad ta ar ir. Tikai pardzivojot visu to, par ko rakstishu stasta nr. 2., es saprotu mammu. To arpratu, izmisumu, bezspecibu, kas jaizjut, esot blakus alkaholikjim. Tapec mammas lemumu neviena bridi nenosodu. Man ir tikai 2 trakas atminjas no bernibas. Pirma, kad mamma mani ar teti aizsutija pec limonades un tetis mani novazaja lidzi visu dienu pie draugiem dzerdams. Majas atnacu ar savam 20 kapeikam rokjele, limonadi ta ari nedabujusi. Un otra- kad jaungada nakti tetis debili smaididams iestreipuljo majas un uzdavina man no kabatas izvilktu sanjurcitu koshljeni.
Nu ja, tatad tetim bija ultimats- dzert vai saglabat gjimeni. Teoretiski vinsh savu mazo princesi iemainija pret pudeli.
Pec shkjirshanas tetis beidza dzer, domaju, ka shis zaudejums vinjam bishki apskaidroja pratu. Reizem domaju, ka mana berniba ir mesli Madas bernibai. Vinjai vismaz nebija jaredz shads tetis.
Stasts nr 2. Par puisi, ar kuru kopa bijam. Nja, laikam gandriz gadu. Kadi 3 meneshi iemileshanas faze, parejais-lidzatkariba. Atkal negribu iesligt detaljas. Man fiziski nelabi par to domajot vien. Tikai patreiz man gruti izskaidrot kaa es visu to izcietu, nenodzeros, nesajuku prata. Un kapec vienkarshi negaju projam. Bet tam es iemeslu zinu. Mana stulba pienakuma apzinja. Un tas, ka zinaju, ka vinjam neviena nav. Vecaki nodzerushies. Bralis, kuram izmisuma bridi zvaniju pasaka, ka vinji ir sveshi cilveki. Un prieksh manis tas ir ljaunakais murgs- jau iedomajoties vien kaa ir dzivot, kad tev neviena nav. Tapec ari paliku, kamer vien speju. Uzklausiju brecienus par to, ka esmu vainiga visas pasaules bedas, mekleju arstus, skreju uz aptieku pec zalem. Puisim bija shausmigas niknuma lekmes, kad meta pret sienu gan nazhus, gan traukus, trieca duri blakus manai sejai. Viena nakti raudot man uznaca tada panikas lekme, ka saka trukt elpa un bija jasauc arsts. Tas vinju taa sabiedeja, ka lika partraukt dzert uz 2 dienam. Jaa, tikai 2 dienas skaidra visa shaja laikaa.
Un nedomajiet ka runa ir par kadu deklasetu elementu. Nee, smuks uzvalcinsh, sportists, ar naudu un darbu viss ok, pie tam darbs atbildigs. No malas jus nekad nepateiktu, ka viss ir shitik traki. Kad jadzer nemitigi, ka radas murgi, atminjas zudumi, shausmigas panikas lekmes, izsitumi lekmju laika, rokas tric ta, ja neiedzersi, ka kafija janes lidz galdinjam man. Sap viss- galva, nieres, aknas. Bezpalidzibas sajutas un nespeja cinities ar pretinieku un draugu vienlaikus- alkaholu.
Reiz musu trakuma lekme sastridejamies Sky veikala. Skats- pie kasem stav smuki sagjerbta meitenite un smuki apgerbtam dzhekam raudadama pilna balsi ludz- ludzu, ludzu nedzer. Velk ara no rokas pudeli. Un visnh asaram acis kliedz- ej projam, ej projam. Ja, man bija pofig, kursh mani taja bridi redzes un ko padomas. Un atkal- iemainit meiteni pret pudeli. Tapec, ka taja bridi atkarigajam viss ir vienalga. Ir tikai vinsh un pudele.
Punktu pielika pazistama narkologje, pie kuras biju aizgajusi meklet palidzibu. Nevienu nevar izglabt, glab sevi, kamer vel vari. Kad pedejo reizi edi? Paskaties uz sevi spoguli, kur tev acis pazudushas?
Samelojies, ka ir zaudejis darbu, lai mani iemanitu pie sevis, puisis solija izdarit pashnavibu. Sazvaniju vinja brali, atro palidzibu, jo zinaju, ka ar dzerajiem neviens nejemas, bet ar suicida draudiemgan. Aizvedam uz Tvaika ielu. Izkapjot no mashinas pie savas majas sapratu, ka esmu briva. Tani bridi es pirmo reizi pa visu sho laiku uzelpoju. Laura teica, ka izskatos it ka man butu nonjemts lasts. Es beidzot smaidiju.
Pusgadu gan vinsh mani vel terorizeja, draudot ar labu un ljauno, bet tas viss jau bija tik talu un cita realitate.
Katra zinja pec visa shi notikuma es ilgu laiku vispar nespeju lietot alkaholu. No smakas vien man kljuva slikti.
Neviens nav pasargats no shis nelaimes. Andris, Māris, Vaira, SAnta,Anita, Jānis, Elīna,Dace, Aigars, Irita, Irīna, Samanta, Andrejs, Andrejs 2, Andris, Mārtiņš - tie ir tikai daži mani pazinjas, kuru dzīves ir postījis alkahols. Tas nešķiro gudros un pārtikušos no mulkjiem un kretiniem. Tas posta, laupa, lauž un nobeidz.
Brauciet nodzerties uz Lasvegasu. Ja esat viens šajā pasaulē. Nelieciet savai mātei, meitai, draudzenei, dēlam raudāt, nepostiet viņu dzīves. Nepārdodiet mīlestibu par pudeli

lasīt grāmatu par marionešu veidošanu ir ekstrēms pasākums. It sevišķi sadaļa par acīm. Pusnakts, krēsla, marionešu biedējošais skatiens no grāmatas lapaspusēm. Dizzy cenšas neitralizēt atmosfēru ar vaiļas svecēm un rozā pledu.
Bet grāmata aizraujoša.

"Zhalko devku. Pamrojot. Ot ostroj gonorarnoj nedostatochnosti"
tiem , kas ar krievu valodu uz Jūs, "gonorar" nav nekas saistībā ar sts

Vecmammas lielajā jubilejā vēroju savu brālēnu un viņa meitiņas. To apburošo ainu, kad lielais tētis atzveļas dīvānā un katrā padusē viņam ieritinās mazās. Meitenes viņu dievina. Pat uz tualeti viņam neļauj iet- iešot līdzi :)
Man pietrūkst tādu atmiņu. Mani vecāki izšķīrās, kad man bija 7 gadi. Es to neuztvēru kā traģēdiju. Un nekad neapzinājos tēta trūkumu. Viņš bieži bija pie manis ar grāmatu kaudzi padusē dāvanai un našķiem, spēlējām šahu, viņš uzmanīgi klausījās jaunumus par maniem dabas pētniecības jaunumiem, es palīdzēju viņam ķert tārpus makšķerēšanai, braucu pie viņa ciemoties, zvanīju vakaros papļāpāt. Man ir divas mammas un pati mīļākā māsa pasaulē, pateicoties tam, ka vecāki izšķīrās. Tētis un mamma viens par otru izteicās tikai vislabākajiem vārdiem. Vārdu sakot- tā nebija riebīga šķiršanās.
Bet tikai vērojot brālēnu un viņa eņģļiem līdzīgās meitenītes, es sajutu to, kā man nekad nav bijis. Ka katru vakaru varu ieritināties blakus tētim un stāstīt visu, kas uz sirds. Tieši tētim.

Vakar, lai nokļūtu mājās, bij varen jāpierāda sava drosme un apņemšanās. Brīvības / Lāčplēša krustojums sastāvēja no milzīgām peļķēm. Mašīnas pīpina, cilvēki drūzmējas pie biedējošā milzu slapjuma. Pāri pārlec tik 2metrīgs onka ar ļoti garām kājām. Beidzot sadūšojamies un iegrimstam žļurgā tikai līdz potītēm. Nākamā šķēršļu zona- sniega valnis Ģertrūdes ielas pieturā. Lai iekāptu savā trolejbusā, veicu manevru, kura rezultātā esmu ar vienu ceļgalu netīrā sniegā, ar otru kāju paslīdējusi zem trolejbusa. Aš pusšpagats. Ūsains vīrietis aiz rokas mani ierauj trolejbusā. Nākamjā pieturā sniega valnī iekāpj tantuks ar maisiem. Tālāk netiek un, izmisīgi plivinot roķeles ar tarbām, kliedz- padažģiķe menja!!!! Ūsainais vīrietis atkal ir uzdevuma augstumos - izlec no trolejbusa, iemet tarbas, aiz vidukļa kā pūciņu izceļ no kupenas tantuku un ieliek trolejbusā. Nākamjā pieturā no sniega aiz roķelēm tiek ievilkti 3 sīkie ar ragavām. Nu pēc tam jau tīrie sīkumi- aizslidot pa Bŗivības ielas ietvēm līdz manai ielai. Vienīgais perfektais pleķītis Rīgā ir mūsu pagalms. Ielas pusē ietve tīra, pagalmā sniega mūris, sniegavīrs un nekad modrību nezaudējošā sētniece zaļā mētelītī un ar lāpstu padusē. Zdrastje, zima prishla.

no sērijas- nekad nezināju, ka gribēšu to zināt. Lasāmais piesnigušam vakaram

 

jepjep gribu uz laukiem. Pārvākties un ieputināties. Tā, lai ir kā bērnībā. Kad nevar mājas durvis attaisīt un jālien ar visu lāpstu ārā pa logu. Un viss ir balts līdz pašam apvārsnim.
Un smukākais balts iekš balta ar ir no laukiem. Kad mistiskā kārtā pēc lielā puteņa bij attaisījušās aitu kūts durvis. Operācijas komandpunkts pie pirts Nellijas tantes briesmīgajā saniknota Olimpa Dieva balsī ziņo par aitu pārvietošanās virzienu. Bars ķērāju. Baltie vilnas kamoli brēkdami cenšas palekties virs sniega un veido labirintus , pa kuriem paskriet nav iespējams. Sniegā, kur iegrimst līdz viduklim Dzintaronkulis un mani aiz viņa var sazīmēt tik pēc cepures bumbuļa. Klupdami, smiedamies, kūleņodami.
Noķer aitu sniegā!

Tik tukša Brīvības iela kā brīvdienās. Vai neviens nav ticis iekšā Rīgā vai visi neies uz darbu

Nesen ar draudzeni izvērsās diskusija par darbu. Man ir pārliecība, ka mūsu darbs ir bezjēdzīgs. Tāda mašīnveidīga darbošanās, kura būtībā ir bezjēdzīga. Radīt cilvēkiem vēlmi tērēt naudu nevajadzīgām lietām, bez kurām pasaule var lieliski iztikt. Un tas mani spiež nost. Darba bezjēdzīgums spiež ar savu lielo, spalvaino īkšķi. Laura saka, ka mēs esam tie, kam vienkārši ir jāpelna nauda, lai tie, kas rada varētu to darīt arī turpmāk. Būtībā mēs runājām par atšķirīgām lietām un to izpratni.
Teiksim galdnieks uztaisa smuku galdu, pie kura gadiem pulcēsies ģimene uz pusdienām, varbūt to apklās ar avīzi, dzers alu un ēdīs voblu. Bet galds ir kas taustāms, paliekošs un skaists. Vai ārsti, kas palīdz atlabt cilvēkam. Autobusa šoferis, kas spītējot ledum, aizved mani uz laukiem. Mederiks, kurš pēta tālas galaktikas. Plūme, kurš uzraksta jautru dziesmu, kas ielīksmo manu prātu.
Bet reklāma ir sūds. Un es ar šitiem sūdiem krāmējos.