CREATIONS · OF · CURIOUS · MIND

hehehheeeehhee... revidejot failus pirms parvakshanas, kaudze ar pink party bildem. Vardu sakot - laipni pasakiet  "ne" sava dzimshandiena gaisa metejiem, ja jums ir bikuc vairak par 5. Toch nepanesamais esibas vieglums

sen nav bijusi tāda melanholijas un sentimentālisma lēkme. Ar mazohisma piedevu. Raudu par visu. Ne rūgtas asaras, bet tā pa smuko. Un saraudināt mani da jebkas var- takša kucēns zaļā džemperī, slidošana, mūzika, filmas.

TOP 3 raudāmgabali

Apcerīgais

Smeldzīgais

Pa smuko

Gribu papukstet par dzives dardzibu (un ludz paskaidrojumu, kada veida un kas pa nakti manam datoram pazaudee garumzimes????)
Tatad- jaunais darba devejs piepras izzinju par manu veselibas stavokli- ka varu sedet pie datora un ar acem viss kartiba. Apmeklejot ARS 3 reizes (terapeits, okulists, terapeits) jamaksaa Ls 60. Par zimodzinju un parakstu izzinja. Ok, man ir apdroshinashana, kas visu to sedz, a vispar izmaksas zverigas.
Okulisttante saspidinaj tik spozhas gaismas acis, ka prom aizgaju raudadama un ar diagnozi "mazkustiga, sausa acs, kuru vajag pabarot ar zivju ellju". Sajutos ka Corpse Bride. Joprojam raudadama uzrapos Baznicielas apartamentos pa stavajam kapnem, ievariju puslitru kafijas un tagad teloju kusheltieru pie krasns - stradat negribas un vai vajag? Lidz shis darba vietas pameshanai palikushas 5 dienas.

O, Fabio, nav lemts mums tikties šogad! Lai kādas drapes es nedzertu, dvēsele mana nespēs dziedāt līdz un kailos plecus parādīt nevarēšu- salst.
Bet jūs, mīļie draudziņi, izpriecājieties manā vietā līdz rītam :))))

"Sodien lielais gada pasākums un es zarazu saķērusi. Drebuļojos, dzeru ragantējas, ietinusies šallē cenšos strādāt. Cements galvā, paelpot nevaru, galva plīst pušu. IIIIIIIIIKKKKK. Šis ir pēdējais pasākums, kuru bijām plānojuši apmeklēt kopā. Pēc pāris nedēļām Lauriņa kļūs par mammu, es sākšu strādāt citā kantorī, bet Andris paliks viens un viss mainīsies.
Es nesaprot- iet klausīties to Busuļisu vai prātīg likties gultā. Saslimt uz korporatīvo ZS balli ir stulbi

un vēl bezmiega naktī atcerējos par R. Dīvaini, jo biju viņu kaut kur ļoti tālā atmiņu kaktā iesēdinājusi.
Kaut kad vasarā muldēšana un apmainīšanās ar dzēlībām netā rezumējās ar uzaicinājumu iedzert saldējuma kokteili. "Klejojošs sūds ar mugursomu"- pirmā doma ieraugot R. Domāju, kur ātrāk un nesāpīgāk iedzert to sasodīto kokteili un ātrāk tikt mājās. Tas bija sākums mūsu 8 stundu pirmajam randiņam BBārā. Ietinušies segās nopļāpājām līdz slēgšanai.
Otrajā randiņā kārtējo diskusiju karsumā es pateic ko sev vājprātā neraksturīgu: "es gribu tevi noskūpstīt". To ar izdarīju un lepni aizsoļoju projām. Pēc tam gan ik pa brīdim gribējās brēkt no OMFG- nu kāpēc man šitāds prāta aptumsums iestājas. NONONONO- nu kāpēc!!!!!
Trešā randiņa noslēgumā, sēžot mašīnā pie manas mājas, R. nopūtās un pajautāja vai var palikt pa nakti pie manis, jo negriboties atgriezties mājās- tur esot vientuļi. Tā nu viņš ar palika. Uz mēnesi.
Jāpiebilst, ka mūsu tikšanās notika tieši 10 dienas pēc manas operācijas. Staigāju vaidot, no gultās rāpos ārā pus stundu. R. kā kara laika romānā mainīja manus apsējus un mazgāja man matus, kas bij varen saržģits pasākums. Un naktīs lasīja man priekšā Vinniju Pūku, lai gan man kategoriski bij aizliegts gardi smieties-labi, ka šuves izturēja.
Mums izpalika tā smukā randiņfāze, kad visi izliekas labi un jauki. Uzreiz sanāca iepazīt otra niķus un kašķus un ikdienas dīvainības.
Kad manā pagraba aristokrātes rezidencē ienācas rudens sals, pārbraucām uz viņa vecpuiša apartamentiem.
Viņš neatzina skaistus vārdus. Par jūtām esot jāliecina darbiem. Un savā ziņā es varu piekrist- jā darbi bij. Viņa dēls - Sīkais. Droši vien, ka tas bij nopietni, ja 11 gadu vecumā Sīkajam es bij pirmā tēta draudzene, kuru viņš redzēja. Sīkais ir lielākais šo attiecību pluss- fantastisks cilvēks, ar kuru vēl līdz šai dienai sarakstamies.
Pēc pus gada kaut kas sāka jukt. Es sajutu, ka esmu nelaimīga. Un ka nelaimīgu man dara šis cilvēks. Viņa apsēstiba ar darbu. Es jau saprotu, ka tā ir milzu atbildība- būt priekšniekam. Būt atbildīgam par šiem cilvēkiem, viņu ģimenes labklājību. Būt atbildīgam pret visiem- investoriem, darbiniekiem, klientiem, sadarbības partneriem. Turklāt justies dīvaini, ka beidzot ir jābūt atbildīgam arī par vēl vienu cilvēku, ka neesi viens. Privičkas jau grūti labot.
Tā nu mēs daudz vairāk laika pavadījām ar Sīko, gaidot mājās tēti.
|Sis ieraksts būz bezcerīgi nelasāma pašanalīze un savu domu sakārtošana- neņemiet ļaunā.
tātad, kur es paliku? Nu ja- pie brīža , kad sāku justies nelaimīga.
Te man jātaisa atkāpe. Par vīrieša dvēseli. Tā man joprojām ir mīkla. Man domāt, ka tai ir daudz smalkāka struktūra nekā sievietēm. Un dīvaināka. Patiesība vīrietim ļoti gribas darīt labu, būt glābējam un bruņiniekam. Darīt laimīgu. Un visas bēdas sākas brīdī, kad viņš jūtas vīlies. Un nevis tajā cilvēkā, kas blakus. Bet nezkāpēc sevī- jo sajūtas nederīgs un nevarīgs. Nespējīgs darīt visus laimīgus.
Un tad sākās arī mūsu bēdas. Kad es sajutos nelaimīga. Un viņš ar. Par to, ka nesmējos tik bieži, ka nesmaidīju. Un man domāt, ka viņam vispār bij atkarība no maniem smiekliem. Sarunas vidū viņš varēja apklust pusvārdā un un tik muļķigi smaidot blenzt uz mani. Un smaidīt. Un skatīties. Un atkal censties mani sasmīdināt vai izdarīt ko tādu, kas man liktu smaidīt un atkal smieties. Atkarība.
Kā škiršanās iemeslu es iekopēju senu ierakstu- mūsu saunu ar Sīko.
Kādu dienu sazvanoties ar R., noklausījos par to, ka atkal daudz darba un nezin kad atbrīvosies un visu jau iepriekš zināmo tekstu.
Sīkais man saka - tētis atkal dusmīgs?
- mhm..
- un tu jūties vainīga, vai ne?
- nu jā /neizpratnes pilnām acīm skatos uz šo/
- nu es ar tā bieži jūtos. vainīgs. un ko tu tad parasti dari?
- reizēm paraudu un tā
- hehehe... nu jā, bet tu jau meitenīte. tas ir normāli.
Rezumējot- brīdī, kad sapratu, ka nekad neesmu nelaimīga pati par sevi, bet tik domājot, par R. , bij laiks doties tālāk. Pēc kāda kašķa savācu savas mantiņas, sakrāvu tās Vikingā un devos mājup. Vakarā manis vienkārši tur vairs nebija. Pieļauju, ka R. bija dziļā šokā, ieraugot darbā uz galda dzīvokļa atslēgu un manu īsvēstuli.
Pēc nedēļas oficiāli izšķirāmies. Tā pa smuko- kā jau gudri cilvēki dara. skaistas vakariņas, parunājām un nolēmām, ka labāk mums nebūt kopā. Kad šķīrāmies, man par brīnumu, R. apķēra mani, iebužināja degunu manos matos
- man negribas laist tevi vaļā
- es tevi mīlu, bet nespēju kopā ar tevi dzīvot.

Bet kāpēc es bezmiega naktī par viņu iedomājos. Man domāt, ka mēs nepateicām viens otram ko svarīgu. Es nezinu ko. iespējams, ka man bij jāpasak par Sīko. Ka nav 11 gadu vecumā kādam tik jaukam jājūtas vainīgam par visu. Es šīs sajūtas spēju sagremeot, bet Sīkais vēl ne.
Bet ko viņam vajadzēja pateikt man? Nezinu.
Tas ir kā spēlē, es nedabūju kaut kādu norādi un tāpēc nespēju pārlekt uz next level. Kaut ko jau tūkstošo reizi daru nepareizi un nespēju saprast, kas tas ir.

Madas Less than 40$ Christmas tree

man domāt, ka jāatsāk zīmēšanas stundas pie mīļās māsas....

Jopcig. Es nezin, vai tas ir pilnmēness, kuš caur vēdlodziņa rakstiem spīd musturains. Vai nerviški šaļjat. Bezmiegs. Vakar gluži vai ar spēku izrubīju sevi yik 4os. 2.5 gulētas stundas tādai guļavai kā Dizzy ir nāvējošas. Kofeīnu!!!!!!!

Pēc vakardienas bada/stresa maratona darbā, es beidzot noķēru ZS sajūtu.
Vecrīga tukša, mormoņi dzied ZS dziesmas, retie cilvēki mierīgi un jauki. Kakao un foršas sajūtas. Gāju Doma laukuma tirdziņā meklēt Muhamoru. Pirms tam ieradzīj, ka "Zagatas bode nosvilusi (āpāc), papļāpājām ar Muhamoru un brauc talāk pārķērt Agenskalana dārzos un parkos Madu, Weisu un Bumbieri.
Pilnīgam priekam vēl vajag retas un milzīgas sniegpārslas.

Gandrīz vai Cirslīšstāsts.
Alga kontā. Bet vecajā kontā, kuru praktiski vairs nelietoju. Vecās kartes PIN kods veiksmīgi aizmirsts. Turpinam kafijot, kamēr tiks veikts starpbanku pārskaitījums

"No tavas algas pat kaķim nav ko pakakāt"
Pirmsalgasdienas ikmēneša tukšums. Ar kaķi Sebastianu viss okido. Bet Dizzy gan pēdējos Ls 1.80 atdeva par eglīšu rotājumiem un nu skalina sevī kafiju līdz laimīgajam sms, kas vēstīs (cerams) par algas pārvietošanos mana konta virzienā.

želums nav pareizās jūtas- tik daudz esmu iemācījusies. Bet Godmaņa kungam jūtu līdzi.
Patreizējā situācija pat mani ir piespiedusi skatīties ziņas. Ieraugot Godmaņa sakrunkoto pieri un drūmo skatu akurāt sirds sažņaudzas. Un kārtējā Domburšovā liekas , ka notiks viens no diviem: vai nu G. neizturēs nervi un šis beidzot sāks psihot vai arī būs sirdstrieka ( ptfu, ptfu, ptfu). Lab, nav viņš gluži labākais finanšu ģēnijs, bet vismaz kāds ar prātu uz absurdā stulbuma un nekompetences fona.
Mana mīlestība uz fizmatiem- laikam nelabojama

Un vēl es sestdien iemācījos mētāties ar pankūkām. Apzinoties savu traumu karalienes statusu , to iepriekš nekad nebiju uzdrošinājusies pat mēģināt, riskējot ar apkārtējo veselību un dzīvību. Pankūkas sanāca lieliskas, zemē neviena nenokrita. Paldies Andrim :)

Kad uzsnieg sniegs, daudziem ir prieks... Daudzi ceļ sniegavīrus, dodas slēpot... Bet ir daudzas sirsniņas, kurām salst. Būsim līdzcietīgi un Ziemassvētku brīnumā dosim kādiem cilvēku pamestajiem mīluļiem iespēju nonākt mājās. Mēs nelūdzam daudz, tikai piezvani kaut vienu reizi. Tā pa mazumiņam vien mēs spēsim daudz. Palīdzēsim visi kopā!

90006984 – Dzīvnieku SOS ziedojumu tālrunis

vairāk informācijas par Dzīvnieku SOS www.dzivniekusos.lv

Tomēr nolēmu publicēt šo informāciju arī šeit. Paldies jau iepriekš, ja izlemsiet atbalstīt šo projektu.

 Un paldies visiem pašaizliedzīgajiem SOSa cilvēkiem. Esmu lepna, ka jūs pazīstu.

 

Esmu sabiedrības normu nozombēta. Piemērots un nepiemērots apģērbs. Mani nav iespējams redzēt sporta tērpā ārpus sportiska pasākuma vai teiksim kapučjakā operā. Bet ja atmetam vius aizspriedumus- ko es vilktu, ja man nebūtu vērtētāju, lūrētāju un tarakašku manā galvā.
Dizzy TOP- ērtākie un mīļākie apģērbi ever
1. Alkogoļička- tā šo apģērba gabalu dēvē krievi. Vīriešu apakškrekls/ t-krekls bez piedurknēm. Balts. Obligāti balts. Meitenīšu izmēros šis izstrādājums ir vienkārši neatvairāms. Ja nemaldos, tad tieši šādā apģērbā tika izteika leģendārā kino frāze- "reģiska -plahoj čelovek".
2. Pidžambikses. Platas un garas. Vēlams ar pumpām. Satīna vai zīda. Ok-atzīstos. Slinkumdienās tieši tādā apģērbā es klīstu pa māju, miega peles trenkājot.
3. Thorpe - tā ir cepure. No neskaitāmajām, ko šogad uzadīju un atdāvināju, man ir palikusi sarkana. Nespēju izskaidrot šīs cepures fascinējumu. Pirmo reizi visa apzinātā mūža garumā, man negribas vilkt nost cepuri. Sajūta, ka more po koļeno un viss pofig. Un nekas man par to nebūs. Ideāla cepure, lai arī smieklīga.
4. Nu un ja man kaut kas būtu uz neapdzīvotās salas jāvelk kājās, tad es izvēlos savas skriešanas kurpes. Nike ideālie apavi, kuros ir lidojuma sajūta. Visas tās hitrās tehnoloģijas tiešām rada sajūtu, ka staigāju mākoņos. Ne mazākās saskarsmes sajūtas ar zemi. Ideāli. Nākamās gan laikam pirktu melnas, lai ir kaut neliela, bet tomēr iespēja šīs skriešanas kurpes uzvilkt arī kaut kur citur, ne tikai mežā.

"Bet ja nu tomēr" gadījumam un drošības sajūtai pievienoju vēl milzīgas saulesbrilles.

Nu lūk- kamēr nav izdomāts kašmira triko- tieši šādā apģērbā es vazātos apkārt ideālā pasaulē. Un nevis augstpapēžu kurpēs un pērlēm ap kaklu, kā ar milzu pašapziņu un pašcieņu apveltītai sievietei rekomendētu sieviešu žurnāli.

šis gads bij labs. Heheh izklausās kā baisais rezumējums pirms Kremļa kurantiem.
Nekas nu tāds īpašs gan nenotika, bet tieši tas bij labi. Pēc pēdējo 3 gadu vājprāta bij vajadzīga atelpa. Pamkelēt tarakaškas savā galvā, veikt sistematizāciju un reorganizāciju. Saprast kāds patiesībā esi, ko vēlies un kurp doties.
Mada saka, ka restartēju savu karmu. Nu tad jau redzēsim.

Sebastians ir mani sapratis. Pielāgojies un iedzīvojies. No rīta, nespēdams sagaidīt, kad celšos, demonstratīvi sēž blakus modinātājam, kurš ik pēc 9 minūtēm zvana un pārmetoši skatās. Tad apnīk gaidīt. Veic dubultsalto visā savā lielkaķa augumā pār mani, piezemējoties pāris milimetrus no manas šausmās ieplestās acs. Sagrupējas un veic bēgšanas manevru, jo nojauš, ka tūlīt viņa virzienā lidos spilvens, rozā čība, avīzes, mandarīns. Tā mēs spēlējamies- es miegojos, viņš nodarbojas ar akrobātiku. Ceru, ka līdz īstā saimnieka atrašanai man izdosies viņu pielauzt atbildēt uz miegaino rūcienu - eu, nu esi cilvēks, uztaisi Dizzy kafiju.
Jā, joprojām meklējam Sebastianam saimnieku.

Mīļo Ziemassvētku vecīti.
Es ļoti gribētu jaunu un siltu ziemas jaku. Tādu rudens krāsā un rūtainu. Un smukām pogām.
Un vēl es laikam gribu atpakaļ savus rudos matus. Tā kā priecātos arī, ja dāvanu maisā būtu Silvers ar visu savu friziera aprīkojumu.
P.S. Es šogad biju ļoti laba
Dizzy

Es ticu horoskopiem. Ne tā, ka ne soli nespert bez zvaigžņu atļaujas, bet vispārējām likumsakarībām.

Gadu gaitā lūk šitādi secinājumi.

1. Auns. Tā ir diagnoze. Auns satiekot Dizzy izrādās visā savā spožumā. Sper, baksta, dižājas, mēģin Dizzy nogāzt no kājām un uzkundzēties, kas parasti neizdodas. Man sajūta, ka aunu uz ielas varu atpazīt. Vīrieti aunu. Tumši mati, brūnas aces- un es bēgu. Zinu, ka būs aizraujoši, nonesīs jumtus visam kvartālam, bet bīstami. Mada parasti sāk brēkt, ja tā izsakos par Auniem. Bet sievietes Auni ir cita padarīšana un māsa vēl savādāka. auni ir lieliski tēvi. Un dāvina neaizmirstamas dāvanas

2. Lauva. MUrrrrrr. Mīlu šitos minkas. Mani labākie draugi un draudzenes ir dzimuši tieši šajā zīmē. Mūsu attiecības ir kaislīgas, ilgstošas un kaut kā nespēj beigties. Arī tad, ja ir villošanās, seko mierizlīgums. Reiz vienam darba biedram smejoties teicu, ka no mums sanāktu lielisks pāris. Mjā, tad es vēl nezināj, ka pirmajā pazīšanās dienā izteiktais uz viņa horoskopa zīmes balstītais pieņēmums īstenosies. Lieliskākais Lauvas piemērs- Irīna. Veiksmīga, spoža, dzirkstoša, mīļa. Zobenzobu tīģeris, kurš maskējas un sargā savu teritoriju. Savējos nevienam neatdos saplosīšanai.

3. Strēlnieki. Mammu zīme. Un mammas ir vislabākās! Mans tētis savas sievas izvēlējās pēc horoskopa :)

4. Skorpioni. Otra plašāk izplatītā zīme manā apvidū. Esmu izaugusi starp tādiem, pieradusi pie indes devas un jūtos labi. Cīnītāji. Ja mīl, tad līdz kapam. Ja ienīst, tad līdz sirds dziļumam. Neapzinās savas indes ietekmi uz cilvēkiem. No eto vsjo ljubja

5. Zives un Ūdensvīri. Apvienoju šīs zīmes, jo mans secinājums viens. ES nesaprotu', ko jūs no manis gribiet. It kā runājam par vienu un to pašu, bet pie rezultāta nespējam nonākt. Komunikatīvā disonanse.

6. Jaunavas. Neciešamās Jaunavas. Kašķīgie pedanti. Pazīstu gan tikai vīriešu kārtas. Neciešami kolēģi :) Arī es esmu dzimusi šajā zīmē. Tiešām neciešami.