Sebastians ir mani sapratis. Pielāgojies un iedzīvojies. No rīta, nespēdams sagaidīt, kad celšos, demonstratīvi sēž blakus modinātājam, kurš ik pēc 9 minūtēm zvana un pārmetoši skatās. Tad apnīk gaidīt. Veic dubultsalto visā savā lielkaķa augumā pār mani, piezemējoties pāris milimetrus no manas šausmās ieplestās acs. Sagrupējas un veic bēgšanas manevru, jo nojauš, ka tūlīt viņa virzienā lidos spilvens, rozā čība, avīzes, mandarīns. Tā mēs spēlējamies- es miegojos, viņš nodarbojas ar akrobātiku. Ceru, ka līdz īstā saimnieka atrašanai man izdosies viņu pielauzt atbildēt uz miegaino rūcienu - eu, nu esi cilvēks, uztaisi Dizzy kafiju.
Jā, joprojām meklējam Sebastianam saimnieku.
Jā, joprojām meklējam Sebastianam saimnieku.