| |
[Oct. 17th, 2026|01:18 pm] |
| [ | music |
| | Ministry of Echology meets Eazystyle MC - Laikas Meilei | ] |
Jāpabeidz dzert otro šodienas kafiju un tad jābrauc uz imantu, uz depo veikalu. Man jānopērk kaut kāda savienojuma figņa. Ceru, ka varbūt vēl uzspīdēs saulīte, jo ļoti labprāt to noķertu un atpakaļ ietu ar kājām. Šodien arī neko negribas, lai gan gaļaks noteikti ir mazāks, nekā vakar. Klausos lietuviešu regeju un cenšos savākties starp plutuplasta gabaliem un apģērbiem, kurus atradu sapelējušus. Pēc 2 nedēļām pie manis brauc ciemos ārzemju viesis, tāpēc noteikti līdz tam jāsaved viss kārtībā. Nekārtība ļoti traucē arī man pašai sakoncentrēties.
Vakarpusē jāiet dušā un jāsāk taisīties ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) xxzai4ixx vārda dienas ballītei. Jau sapratu, ko vilkšu mugurā uzreiz pēc dresskoda izlasīšanas, kas, manuprāt, ir laba zīme.
Pašreizējais mitruma līmenis dzīvoklī - 73% |
|
|
| |
[Oct. 16th, 2026|02:00 pm] |
Pašcenzūras gadījums:
kad tu raksti recenziju par Žebera krājumu un pēc īsām pārdomām tomēr neizmanto frāzi "čerez Ž", kas, starp citu, būtu pamatota tekstā, bet nu labi, neesam jau pusaudži |
|
|
| |
[Oct. 16th, 2026|01:24 pm] |
Vakardienas projekts pārbīdīt mēbeles ir pagaidām radījis tikai vēl jaunas galvassāpes. Atklāju, ka mana dzīvokļa ārsiena norasojusi (?) Mitruma līmenis gan katru dienu turpina krist, tāpēc domāju, ka līdz nākamajam rudens sākumam atkal esmu drošībā. Pie pašreizējās situācijas īsti arī citu variantu nav. Kārtīgi visu notīrīju ar pelējuma noņēmēju un varbūt no tā arī bik apštirījos. Pēc tam biju teātrī, kur paralēli centos sakoordinēt loģistiku ar ļoti par laiku relaksētiem cilvēkiem (with peace and love). Pēc tam atkal nevarēju naktī iemigt, lai gan biju divās garās vakara pastaigās.
Šodien jāpabeidz nodarboties ar mēbeļu pārstumšanu, tad pārmaiņas pēc eju skatīties pati teātra izrādi (dailē vēl pa vienam) un tad pa taisno mums ieplānots nodarboties ar veļasmašīnas dabūšanu dzīvoklī. Vai man šim visam šodien ir enerģija? Ļoti labs jautājums. Tikko vēl nedaudz sastrīdējos par to, ka man negribas, ka man visu laiku izmaksā, kas, tagad šo rakstot, vienkārši šķiet stulba lieta par ko ņemties. Šodiena laikam nav mana diena, bet es turpinu mācīties arī šādās dienās neko pārāk neatcelt un nepārplānot, t.i., ļauties dzīvei.
No negaidīto sarunu ziņām - vakar runājos ar vienu vācieti, kurš jau 18 gadus dzīvo Latvijā, latviski. Viņš pastāstīja, ka suns, kuru gāja vest ārā piemājas patversmē, augustā nomiris. Bijis vēzis. Pēc tam parunājām par to, cik Liepāja forša pilsēta. Izrādās, ka no turienes vēljoprojām kursē prāmji uz Vāciju. Ceļā (jūrā) jāpavada 24h.
Pašreizējais mitruma līmenis dzīvoklī - 71% |
|
|
| vakar bija ļoti interesanta diena |
[Oct. 15th, 2026|03:26 pm] |
ļoti interesanta diena... ar A. bijām uz Akvarium koncertu, tā varētu būt puse viņa dzimšanas dienas dāvanas. Pēctam ar A. un V. Bibelotā dzērām grādīgos, ēdām siļķes un marinētas figņas, V. dzēra tarhūnu, un spēlējām Amsterdamas kārtis ar Hot beibēm, ko man reiz atveda Annija. Normāli sadzēros, bet nebiju dzērusi vairāk nekā nedēļu. Ļoti jautri. Mašīnā ceļā uz A. mājām klausījāmies Silver Mt. Zion un citas lieliskas grupas. Nezināju, ka tie ir tie paši cilvēki kas Godspeed you! Black emperor. Bet tas nav pārsteidzoši. Bildējāmies zem liela urbja. Teicu, ka gribu vārda dienā biezas krāsainas zeķubikses vai kulonu, vai kilogramu marcipāna. Tagad domāju, ka ir citas lietas ko es gribētu, piemēram, 2000 sākuma digitālā mazā kamera ar zipeni. Ā, un ceturtais variants bija "A surprise!!". A. teica V., ka esot lūdzies dievam par tādu sievieti kā es, kas ir ļoti interesanti, visas braukšanas (vai arī nebraukšanas?) sakarā. Esmu atvērta visām iespējām. Aizmigām ap četriem, no rīta braucu uz darbu ar taxi. Naktī stundu pavadījām vadu, striķu un fireball žņaugos (is this TMI? -- man 5. novembrī RAA space -- matīsa ielā 8 -- būs erotiskās dzejas darbnīča, es praktizēju).
Šodien esmu darbā, pirmo reizi pārdevu lampu. Kājas nogurušas no augstpapēžu kurpēm. Mājās būs jāpārģērbjas un tad jātiek uz 1983 pēc velosipēda, ko atstāju tur pēc Atkāzām. Dievs dod, ka tas tur ir. Tad braukšu pie A., līdzi jāpaņem kūpināto kaulu gaļas zupas izlase, lai varu vārīt zupu un kompis, lai varu strādāt datora darbus klusumā un mierā tālu prom no centra. Sestdien svinu svētkus, būs jānopērk pudele tekilas un jāatrod kostīms. |
|
|
| |
[Oct. 15th, 2026|01:35 pm] |
Šodien rītu sāku ar diktātu latviešu valodā, jo šodien ir Valsts valodas diena!! Sveicu!! Man šķiet šajā pasākumā esmu piedalījos biežāk, kā nepiedalījusies, bet šogad diktāts likās ļoti ātrs. Vai arī mana roka ir palikusi lēnāka. Jebkurā gadījumā, jūtos ar sevi apmierināta un vēl pat neesmu brokastojusi.
Vēl no labām ziņām - kuru katru dienu N un L man piegādās veļasmašīnu. Ļoti priecājos par domu, ka man vairs nebūs jāizmanto laundromāta pakalpojumi. Protams, tur bija arī kaut kas romantisks sēdēt 1-1,5h skaļu veļasmašīnu ieskautam. Bieži lasīju grāmatu, bet tikpat bieži man gadījās runāties ar cilvēkiem. Atsevišķi izņēmumi ir bijuši interesanti, bet pārsvarā tomēr šīs interakcijas mani ir nogurdinājušas. Es negribu tādai lietai, kā drēbju mazgāšana, pievienot vienmēr socializēšanos. Vakar pepco ar mani pārdevēja sāka pārspriest diy idejas suņu pavadai (pēc būtības smukam striķim), kas bija nocenota pa 55 centiem. Ko man darīt? Es esmu praktisks cilvēks un, protams, uzreiz sāku ģenerēt ar viņu kopā idejas. BET kā viņa zināja, ka ar mani varēs TĀ parunāties?? Pēc tam rimi ārzemnieks man jautāja rekomendāciju alus izvēlei. Es tikai gāju garām. Agrāk šis nebija tik traki. Jūtos tā, it kā nejauši būtu atvērusi kaut kādu portālu. Man kaut kā šādi ir jau bijis tikai vēl vienu reizi dzīvē. Tas bija tolaik, kad tikko sāku dzīvot patstāvīgi līdz šķiet filosofijas 1.kursa beigām. Ļoti interesanti, kā šis viss šoreiz attīstīsies.
Tā kā veļasmašīna tomēr ir lielā sadzīves tehnika, tad attiecīgi man ir nepieciešams pārkārtot arī virtuvi. Šodien plānoju pārstumpt ledusskapi, ko neesmu darījusi, šķiet, kopš šeit sāku dzīvot. Tas noteikti būs fun. Pēc tam vakarā jābūt teātra haltūrā. Vēl, protams, būtu labi sākt izsūtīt CV lielos apjomos, jo galu galā apkures sezona ir sākusies. Šķiet, ka kaut ko varbūt vēl piemirstu, bet gan jau atcerēšos.
Pašreizējais mitruma līmenis dzīvoklī - 74% |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2026|07:58 pm] |
|
Spied uz attēlas, lai atvērtu mini pleijera lodziņā!
|
|
|
| |
[Oct. 14th, 2026|02:52 pm] |
|
ak, cik skumīgi... tikko uzzināja, ka kopš aprīļa mainījušies noteikumi un kā bezdarbniekam jāizvēlas starp pabalstu un autoratlīdzības saņemšanu. Summai pat nav nozīmes. Man stāstīja situāciju, kur cilvēks šo nezinot saņēmis 30 eur (!!!!) autoratlīdzību un tā pazaudējis 600 eur (!!!!) bezdarbnieka pabalstu. Sistēma šo info ielasot automātiski no vid un neesot pat nekāds brīdinājums. |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2026|12:35 pm] |
Labrīt, mīlīši!
Par laimi šodien jūtos jau daudz labāk, nekā vakardien. Vakardiena gan bija tāda patizla. Mēģināšu tajā neko daudz neielasīt, lai gan šodien jūtu sevī zināmu neapmierinātību. Jebkurā gadījumā, viena interesanta lieta, kas notika: biju alepo, kur ar mums sāka komunikāciju igauņu vīrietis. Sākumā runājām par braukšanas kultūras atšķirībām, tad par nelegālajiem migrantiem un tad tā arī veiksmīgi atvadījāmies. Taču pēc vairākām stundām viņu sastapu atkal jau nakts tumsā. Uzvaras parkā. Praktiski jau pie savām mājām. Ja viņš mani nebūtu uzrunājis, tad būtu pagājusi garām pat nepamanot. Protams, ka viņš bija ļoti pārsteigts, ka mēs te tagad nakts vidū runājamies igauniski, bet mums bija ļoti jauka saruna par Tartu un kur man vēl patīk Pārdaugavā pastaigāties. Tieši nesen biju domājusi par to, kā lai izdomā veidus, kā papraktizēt valodu. Ienācu mājās un ļoti tāpēc nopriecājos. Suns arī kārtīgi tika izstaidzināts. Droši vien tāpēc arī šodien jūtos labāk.
Pēc apmēram stundas vēl jāiezvanas bezdarbnieku konsultācijā. Droši vien pēc tam atkal sajutīšos slikti. Atkarīgs par ko viņi šoreiz būs nolēmuši uzbraukt augumā. Vismaz zinu, ka ne uz ilgu, jo pēcpusdienā man ieplānots satikt L. Līdz tam laikam gan vēl jāpabeidz rakstīt vienu vēstuli, kuras saņēmējs, protams, arī dzīvo Igaunijā. Ja šis šādi turpināsies, tad man nekas cits neatliks, kā sākt šīs visas uztvert par lielām zīmēm un iemesliem maniem darba atteikumiem Latvijā.
Pašreizējais mitruma līmenis dzīvoklī - 77% |
|
|
| labdien |
[Oct. 14th, 2026|11:21 am] |
vakar vedu A. kaltētus priežu pumpurus, citronu, ingveru un piparmētras. centrā nav ūdens, un, ja ir, tad tikai auksts, bet aizvakar bija mana pirmā jiu-jitzu nodarbība un man ļoti vajadzēja nomazgāt sviedrus (iegansti satikt mīļoto:)))
Kopš esmu pieņēmusi to, ka zinu dienu, kad nomiršu (aptuvenu laiku, kad viņš dosies prom), mani atkal ir pārņēmis miers un spēja izbaudīt tagadni bez lielām dusmām vai sāpēm. Tajā ir kaut kas absurds, protams. Speed-running 5 stages of grief while still in a relationship = new way to deal with traumatized brain OCD?? lol
jiutitzu bija NENORMĀLI forši un kruta staprcitu, kad man ienāks nauda es samaksāšu tos 60 eiro par mēneša abonementu un sākšu iet regulāri 2x nedēļā. Tas ir basically rubaks. Vakarā stundu staipījāmies un meditējām, kad man galvā kā mantra sāka skanēt "jāiet laukā pīpēt cigareti jāiet laukā pīpēt cigareti" -- tieši tajā brīdī arī A bija atvēris savas meditējošās acis. "I am planning on rolling a cigarette and smoking it outside. You don't have to join". "No, I love stuff like this. Also, this is about the time when V. usually drives by for a smoke". Kad paskatījāmies telefonā, atklājām, ka V. tieši pirms brīža ir atsūtījis ziņu, ka ir piebraucis Gulbju ielā uz smēķi. Business as usual.
V. mašīnā klausījās kaut ko, kas man atgādināja spaisa tripu 2012 gadā. Mēs nolēmām doties apgaitā ap šoseju, mežu, Bišumuižu. Tunelī mēs atklājām rezonansi specifiskās vietās, kur, piesitot ar kāju pie zemes, ņirboņa noskan cauri visiem griestiem, brīžam arī atbalss -- bet ne visos punktos. Tur mēs pavadījām kādu labu laiku, tad gājām tumsā cauri mežam. Laukā, kur vienā no pirmajiem randiņiem mani aizveda A., atcerējos, ka toreiz uz brīdi domāju, ka šis ir slazds un mani tūlīt nogalinās, jo tas spots ir tāds aizdomīgs, ar kaudzi gumijas riepu un saplaisājušu asfaltu. Tad mēs pīpējām cigaretes un runājām par DNA un iesprostotību laikā un telpā, kā arī par to, vai ir bezgalīgs iespējamību daudzums un vai tam ir nozīme, ja uzmanība un pieredze var pastāvēt pavērsta tikai pret vienu punktu.
Ļoti jauki. Laba pastaiga. No rīta nosnoozoju visus modinātajus bet par brīnumu pamodos gana laicīgi, lai aši uzvilktu savu zelta kleitu no humpalām un ar taksi aizbrauktu uz darbu, kur jau trīs minūtes vēlāk ievēlās tūristu bars, vēloties iegādāties ģipša atlējumus un organiskas, skaisti iepakotas ziepes. |
|
|
| |
[Oct. 13th, 2026|01:22 pm] |
Šorīt pamodos kaut kur ap pus septiņiem, bet biju tādā pus miega, pus apziņas stāvoklī, ļoti nosvīdusi. Neatceros, kad pēdējo reizi būtu kaut ko tādu piedzīvojusi. Kad pamodos pa īstam pēc divpadsmitiem, tad izjutu lielu apjukuma sajūtu. Pēc brokastīm un kafijas sāk palikt lēnām labāk. Pagaidām pie šī vainošu alkohola lietošanu. Man gan jāsāk mosties, jo vakarā plānots satikt M un B, kā arī no rīta vēl pienāca e-pasts, ka šodienas laikā obligāti nva jāiesūta sava darba meklētāja dienasgrāmata. Domāju, ka izdzeršu līdz galam kafiju un tad uz kādu brītiņu iešu pagulēt čokurā.
Vismaz viena arī pozitīva ziņa - APKURE IR PIESLĒGTA!!! |
|
|
| *ciba.txt - Notepad |
[Oct. 13th, 2026|03:33 am] |
| [ | mood |
| |  nervous | ] |
Ieslēdzu datoru. Desktopa labajā apakšējā stūrī neuzkrītoši novietots teksta dokuments ciba.txt, kur glabājas daži melnraksti un vairāki gatavi teksti. Kā liecina nosaukums, tie ir domāti šai dienasgrāmatai, bet tad kāpēc teksti paliek dokumentā un te ir tāds tukšums?
Īsā atbilde — rādīt citiem savas domas ir biedējoši.
Mājās jau agri iemācījos, ka manas domas ir nepareizas, ka manas idejas ir neracionālas un nereālistiskas, ka neesmu izdarījis neko īpašu, lai būtu pelnījis atzinību, ka pašizpausme ir dumpinieciskums, ka atšķirīgs viedoklis ir sodāms, ka jautājumus uzdot nedrīkst un ka par sajūtām nerunā.
Stratēģija: klausīt un neizrunāties.
Skolā iemācījos, ka es citiem nepatīku, jo esmu dīvains, ka manas idejas tiks nosodītas, ka talants tiks nevis attīstīts, bet izsmiets, ka par kārtējās apcelšanas ierosinātāju var kļūt jebkurš teiktais vārds vai jebkura darbība, un pats galvenais — ka pašizpausme ir sociālais nāves spriedums.
Stratēģija: kļūt neredzamam un netraucēt citiem.
Tagad lielāko daļu minētā redzu kā cietsirdīgas un kaitīgas muļķības ar daļu patiesības. Tagad kaut kādu mērgļu dēļ jāpavada visa dzīve, tās atmācoties.
Esmu nonācis līdz secinājumiem, kuri, iespējams, izklausās pesimistiski, bet man tie ir reālistiski, tie atspoguļo manu dzīves pieredzi.
1) Kaut kad jau atradīsies domubiedri, bet tas nenozīmē, ka tikšu saprasts.
2) Drīkst būt viedoklis, bet, ja tas ir pārāk atšķirīgs, tad labāk paturēt to pie sevis.
3) Drīkst uzdot jautājumus, bet vēlams tikai tādus, kas saņēmējam ir ērti un patīkami.
4) Par sajūtām ir jārunā, bet jāaizmirst par sarežģīto un "nepareizo" sajūtu izpaušanu.
5) Gribēt uzmanību, atzinību un validation ir cilvēcīgi, bet cilvēki melos, lai nesāpinātu mani.
6) Vairs neviens uz mani nerādīs ar pirkstu un nesmiesies — viņi to darīs man aiz muguras.
7) Pašizpausme ir atļauta, bet tā nav vēlama. Tā tiek tolerēta.
Cik ilgi tu mani tolerēsi? |
|
|
| |
[Oct. 12th, 2026|04:03 pm] |
- iegāju dušā
- izsūcu grīdas
- nomazgāju logus
- sakārtoju nākamās nedēļas plānus
- izveidoju google doc kaut kam foršam
gribējās vienkārši pierakstīt, cik šodien labi uzvedos; pašlaik vēl cepju biezpiena plācenīšus, nedaudz vēlāk iešu socializēties
bučas!! |
|
|
| helios |
[Oct. 12th, 2026|12:43 pm] |
|
USS Preble firing her HELIOS laser system. |
|
|
| |
[Oct. 12th, 2026|12:08 pm] |
| [ | music |
| | Alessi Brothers - Seabird | ] |
Šorīt modos vairākas reizes līdz ap plkst. 10:00 nolēmu celties. Uzreiz ieraudzīju, ka pienācis e-pasts par darba atteikumu un vēl pienākusi viena ļoti pozitīva ziņa, kuru gan te nedžinksošu (kā šo vārdu vispār raksta??). Krč, pagaidām viss šķiet līdzsvarā, lai gan jūtu, ka sāk jau piezagties uztraukums par darbu. Tāpēc visu laiku cenšos sev atgādināt, ka viss ir kārtībā. Īstas problēmas varētu sākties tikai ar janvāri. Nav jau arī gluži tā, ka es tikai sēdētu mājās un kaut ko gurķotos. Nezinu, varbūt vienkārši mans ķermenis sāk aklimatizēties tumsai, varbūt mitruma pelējuma sporas nolēmušas sākt augt tieši manī vai varbūt viss tiešām būs kārtībā. |
|
|
| cau |
[Oct. 11th, 2026|09:27 pm] |
|
šodien drēbes īpaši smird pēc fritiera bet es vēl domāju par to gājēju pāreju pie centrāltirgus trolejbusa un parasto busu pieturas. nogaidīju transportu 11 minūtes un tā vietā lai ietu uz nākamo pieturu ar kājām kā parasti, es skatījos uz luksaforu intereses pēc. šo 11 minūšu laikā gājējiem zaļā gaisma iedegās veselu vienu reizi. es tagad nezinu vai tam vispār ir pārdomāta jēga, jo tā pāreja nav krustojumā bet cilvēku gan ir daudz, it īpaši pie pieturas kur kāds transports pienāk katru minūti haloooo rakstu satiksmes ministrijai un jautāšu kādēļ mana nodokļos maksātā nauda tiek tērēta uz luksafora cosplay un gan jau pie vainas rail baltic |
|
|
| |
[Oct. 11th, 2026|02:41 am] |
|
bezmiegs |
|
|
| |
[Oct. 10th, 2026|08:28 pm] |
|
Šodienai pēc plāna bija jābūt busy busy busy, bet ap pusdienlaiku mana enerģija jau bija iztērējusies. Dienu sāku teātrī, kur sākās galvassāpes, lai gan nebija pat daudz cilvēku. Pēc tam uz īsu brīdi satiku I ar kuru kopā aizgājām vēlās brokastīs uz mārtiņa beķereju, kur beidzot bija mana mīļākā brokoļu bulciņa. Tad man bija plānots doties uz Valodu festivālu, bet sevī nejutu vajadzīgo enerģiju un programmā arī redzēju, ka palikusi tikai viena man interesējoša diskusija. Uz atvadām teicu, ka braukšu uz centru tikai, ja kāds man privāti uzrakstīs un uzaicinās. Ienākot mājās tieši saņēmu ziņu no K ar piedāvājumu iedzert tēju, kam attiecīgi nevarēju nemaz atteikt. Aši devos uz tramvaju un braucu uz centru. Papļāpājām kkc un mājup nolēmu iet ar kājām, bet līdz mājām nenonācu. Augstā mitruma dēļ nemaz negribu tur tik ātri doties. Vismaz uz vakaru galvassāpes mazinājušās. |
|
|
| |
[Oct. 9th, 2026|06:43 pm] |
|
lietaini pelēks un tukšs piektdienas vakars |
|
|
| tap |
[Oct. 9th, 2026|05:05 pm] |
|
Man nepatīk tēja ar pienu. |
|
|
| xxx |
[Oct. 9th, 2026|02:43 pm] |
vasja vakar staastiija ka neviens cits tik labi kaa vinjsh nemaak taisiit kokus. "I can make four types of trees in one day, he can make one type of tree in a week". Lielisks character-element. Tad ar Antonu braucam gar koku ielu, garam pabrauca WOODBALTIC fuure un viss saka smarzot pec pirts, jo braucaam gar Finiera razotni. Pattern recognition apparatus turned on: TREES
Tas ir taapat kaa taas numura ziimes, 23:23 un citi laiki (vakar pilii Antona telefona paraadijas 22:22 un vinjsh aizlika prieksaa plaukstu lai to no manis pasleeptu un mees smeejaamies par to ka vinsh SLEEPJ NO MANIS CIPARUS.) Veel es vakar biju paliidzeet Libertam remonteet sienas. Veel viikendaa Adrians apreceejaas, Somu draudzene staavoklii, omas kaimins Kolja iebraucis ar masiinu kokaa un nomiris. Divi mani comi iemiileejusies beibees, kas dziivo aarzemees, viena draudzene kopaa ar puisi, kas varbuut dosies uz aarzemeem, es, iespeejams, arii miilu viirieti, kuram buus jaadodas.
bet ir, kaa ir: realitaate ir labaaka par deluuzijaam un padara sexu daudz kaisliigaaku.
saapes ir saapes bet caur vinjaam naak kaut kas ljoti erotisks, ja nostaajies taam pretii aci pret aci kaa skatoties aciis pasham Shivam. |
|
|