Trīs cibiņas toreiz, tajā gadījumā, minēju nevis kā zosis, bet gan kā ar kopīgu "auru" (mātes + meitas). Es sapratu, kādā kontekstā tas izklausījās, bet nolēmu neko nedarīt, domāju, ka arī nepamanīs utt. Bet, izrādās, aizvainojums ir nests visu laiku. Saprotu, neiebilstu.

Žurnāls netika dibināts speciāli apdiršanai, tikai kā krustmātes izvēlējos zosis (tās gan); manuprāt, ne bez poēzijas. Žurnālu gribēju, lai varu eksistēt Cibā. Protams, kontaktiem ar sievietēm arī, pamatā aizskārumu formā, jo tāds nu es esmu - apdauzīts, skumjš un vientuļš, un jau pavecs.

Par citu tēmu, un citam - cilvēks, kas ir veselīgāks manuprāt, haha.