Diapozitīvs

Normālās bildes var aplūkot te tā :)
Šo un citas anomālijas - te tā.

Linkot uz citiem resursiem nav smuki, saprotu. Un tomēr - manuprāt, nesmukāk varētu būt arī prosta kopīpasta.
Tāpēc labāk linkošu uz savām bildēm no attiecīgā sešstundu brauciena 16. gadā. Jā, tikai tagad saskenēts un sabakstīts netā. Gadās arī mēnešiem vēlāk... Jo vairāk safočēts, jo vairāk jāskenē pie "zibenīga" kompja, jo mazāk to gribas darīt, tāpēc tiek atlikts un atlikts. Bet nu vairs nē.


Bildes no Černobiļas un Pripetes, ar aprastu - te tā: http://www.post-apo.lv/forums/viewtopic.php?p=23840#p23840

Pirms 2,štrunts gadiem skatījos savu nākamo telefonu. Patīk mūzika, nepatīk 2 iekārtas nēsāt līdzi. Izvēle tobrīd krita uz Sony Xperia Z3 Compact - tolaik hi-end modelis mazākā formfaktorā. Turklāt pasargāts pret elementiem. Jauki. Pirku, lietoju, neiepriecināja. Galīgi. Sevišķi konstrukcijas kvalitāte, kas visnotaļ sūdīga. Pogas ļurcīgas, austiņu ligzdas nolietojas ātrāk par himēnu, kluss. Gan no skaļruņiem, gan austiņās. A pirku tieši mūzikas baudīšanai. Heh. Saplīsa ekrāns, noliku malā.

Kad uzzināju, ka iznācis Marshall London, kas būs pieejams arī LV tirgū, čekoju, kas un kā. Beigu galā atradu pie LMT. Tikai nu jau lietotu. Paņēmu.
Uzreiz jau izteikta "savējā" sajūta. Un kā gan ne, ja Marshall ar tevi runā Metālā. Un defaultie ringtoņi ir roks/metāls. Pašlaik stāv uzlikts tonis ar nosaukumu Dark Metal #666. Tas vien runā par attieksmi. Savēju. Nais! Un, bļa, ku viņš labi skan. Var uzgriezt nekomfortabli skaļi, kā arī skaņa no skaļruņiem ir salīdzināma ar ārējiem Bluetooth skaļrunīšiem - neslikti! Priecājos par skaņu, labi saprotot un akceptējot to, ka telefonā parējā specene ir pavāja. Mēdz ieķerties, domāt, paraustīties mazliet. Normāli. Nepirku, lai lidotu, bet, lai skanētu. Un skan tas vislabāk - nav mobtirgū analoga pēc skaņas.

Un tad sākas problēmas. GPS nestrādā. Un Touch Screen gļučī.
Dodos uz LMT pēc nedēļas mainīt. Pēc 3 nedēļām saņemu apmainītu lietoto. Atkal GPS nestrādā. Pēc pāris dienām mainu atkal, un divas nedēļas vēlāk saņemu otro apmaiņas. Nestrādā GPS, kā arī pleķi uz ekrāna. Ko darīt? Mainīt! Pēc 2 nedēļām atsūta no Siguldas. Protams, ka nestrādā GPS trešajam apmaiņas telefonam. Kā arī smagāks defekts - mobilais tīkls pazūd pēc vēlēšanās. Nesu atpakaļ, LMT resurss izsmelts - pēdējā iekārta šiem. Ierosinu lauzt līgumu. Ko nu? ( ... tālāk ... )

Vakar visnotaļ drēgni rudenīgajā, zilgani aukstajā rītā braucu ar velo pa Lienes ielas ietvi. Priekšā bija padsmit baložu čupiņa, kas no sākuma šķita amizanti: it kā random baložu bariņš nejaušā kvadrātmetrā kādus metrus 50 tālā nākotnē. Man, sasniedzot šo nākotni, putnu bars pacēlās gaisā, aizsedzot skatienu. Ar perifēro redzi un smaidu sejā es piefiksēju sirsnīgu vecmāmiņu dzeltenās kvēlspuldzes sildītā loga rūtī, kas caur to baroja šos patiesos pilsētniekus.

Ripojot tālāk no šī siltā loga, nodomāju - bļa, gribētos man dažkārt būt atvērtākam un sociālākam, un šādos gadījumos apgriezt velo riņķī un pavaicāt, vai drīkstu nobildēt šo rudens Rīgas sajūtu bildi, atkārtojot baložu pacelšanos pie šīs atvērtās, siltumu iemiesojošās loga rūts.
Bet es, protams, ar foto somu mugurā (kas teju vienmēr līdzi), aizminos tālāk uz darbu, lai gan šī bilde būtu daudzkārt vērtīgāka par paveikto attiecīgajā darba dienas rīta daļā, kuru būtu nokavējis.


Lūk. Ielas foto prasa sociālos skilus un drosmi. Elementi, pie kuriem derētu man piestrādāt.
Kad gadiem ir fotografēta nāve, aizmirstība un zudušais (par ko, protams, nesūdzos - tieši otrādi), derētu arī notvert pašu dzīvības esenci. Un varbūt palasīt beidzot Čaku, lai gan dzeja man sveša.

Beidzot, kā jau kārtīgam bradātājam pieklājas, ir būts savā Mekā, Tibetā un Jeruzalemē - uz 7 stundām Černobiļas Zonā. Pasākums uzpeldēja visnotaļ spontāni, hobija kolēģim piedāvājot vietu busā. Attiecīgi - izturam padsmit stundas ceļā un kādas 7 uz Ukrainas/Polijas robežas, un esam tur, kur gaiss ir mazliet sūrāks par citiem nostūriem. Pilsētā, kur dzīvnieku skaits uz kvadrātkilometru krietni pārsit cilvēku skaitu. Pripetē. Viens no secinājumiem par Pripeti - ja tādus celtu Purčikus, Zepčikus, Pļavniekus un citas padomju svalkas/urlu fabrikas, man nebūtu absolūti nekādu iebildumu.

Saņemtā starojuma deva: ~17 mikrozīverti. Mazāk par krūšu RTG.

Pārējie secinājumi šeit: http://www.post-apo.lv/forums/viewtopic.php?p=23532#p23532
Bildes? Kaut kad uz mēneša beigām.

Stunda DIY centiena + Gepe 3mm rāmīši ar metāla masku, bez AN stikla = teju edge-to-edge sharpness. DIY būtība:
1) izņemu no projekcijas objektīva pēdējo elementu (vai pirmo, skatoties no lampas puses);
2) Čekoju, kur varētu iebāzt DIY fragmu, neizmainot elementu savstarpējo attālumu;
3) Ieraugu - pirmo elementu no otra atdala pakālpeniski sašaurināts gredzens, kas ir kādus 3mm augsts. Kā reiz tajā pa vidu var iebakstīt;
4) Ar bīdmēru nomēru, uz dullo izdomāju, cik sašaurināt gaismas ieplūdi un iegūtos mērījumus ar cirkuli uznesu uz Lielvārdes IPA bundžiņas gabaliņa;
5) Cirkuli pa riņķi turpu-šurpu, turpu- šurpu, kamēr izgriezts ārējais izmērs;
6) Cirkuli pa riņķi turpu-šurpu, turpu- šurpu, kamēr izgriezts iekšējais izmērs;
666) Nokrāsoju iegūto "šeibiņu" ar melno marķeri, salieku objektīvu atpakaļ un voila - DAUDZ MAZĀK JĀĶER FOKUSS pa visu ekrānu!!!

https://www.facebook.com/photo.php?fbid=1444003185615423&set=a.334711716544581.102721.100000172675929&type=3

Rezultāts: ar AN stiklu apveltīto diapozitīvu rāmīšu pozitīvais efekts bez neviena negatīvā efekta. Turklāt rāmīši bez stikla ir kudi lētāki! Un jā, pievērta fragma noteikti samazina izstarotās gaismas daudzumu, bet, tā kā dipi tiek baudīti nakts tumsā, tam nav it nekādas nozīmes. Beigu galā acij piemīt krietni lielāks dinamiskais diapazons par fotogrāfiju.

Attiecīgi ar laiku jau varēs nočekot, vai atvērumu samazināt vēl, vai arī būs gana ar šo. Uz aci skatoties, f/2.8 objektīvs pārvērsts par ~f/5

YAY!

- Neko no 2mm sērijas. Sprūst aparātā;
- GEPE AN stikls ir kudi jēdzīgāks par to stiklu, kas vecajos rāmīšos man pašlaik. Agfa bija? Vai Hama?
- Aptuveni 300 dipi ir ievietoti vecajos rāmīšos. Tie ir sasodīti ērti (ar eņģīti), bet tas AN stikla grauds nogalina. 300 dipi meklē jaunas mājas...
- Patīk GEPE rāmīši ar Metāla masku. Palīdz nocenzēt lieko informāciju pa malām un arī rāmis ass projicējas uz ekrāna. Bet dipi šajos rāmjos no karstuma uzmet vēderu. Neģeld;
- Patīk GEPE rāmīši ar metāla masku un AN stiklu. Bet, lai gan GEPE AN stikls ir jēdzīgāks, tam tomēr piemīt zināms grauds - tehnoloģijas īpatnība tāda. Nevar likt visām bildēm;
- Bildēs, kurās ir vienmērīgi laukumi (debesis, plikas sienas, krēmīgs Bokeh, migla), ir redzams šis grauds. Neģeld.

Tas noved pie trim secinājumiem:
1) Jāpasūta GEPE 3mm rāmīši bez AN stikla, bez metāla maskas. Pašlaik rīcībā ir 2mm šādas konstrukcijas rāmīši. Tie vēderu nemet no karstuma... Šņuk, gribas to rāmīti. Moška jāpamēģina nebāzt filmu augšējā turētājā - varbūt tas radīs vietu, kur dipam no karstuma izplesties un nebūs vieta jārod, uzmetot punci.
2) Ja 1. punktā minētais pirkums metīs vēderu, būs jālieto GEPE AN stikla rāmīši ar metāla masku. Dārgi. Praksē vēl jāpārliecinās, kā tiem ir ar kondensātu iekšā. Kondensāts neģeldēs;
3) Vienmērīgu laukumu bildes tad jāliek rāmītī bez stikla. Attiecīgi tas būtu 3mm rāmītis ar vai bez metāla maskas.


Fu, vismaz esmu reducējies līdz 3 punktiem, kuri kopumā arī varētu risināt dipu projicēšanas plakanuma problēmu.