Sūrreālisms - Mūzika, tās pārvērtības un asimilācija: Fear Factory

Joprojām skaidri atceros savus ~16-18 gadus.
Patika man tajā laikā Fear Factory, Soulfly, System Of A Down, SlipKnot un citas tā laika aktuālās bandas. Vēl nebiju ticis līdz nopietnajam Metālam.

Bet nu, tad iznāca jaunie Fear Factory albumi, kuri uz to brīdi šķita šķidrāki esam. Jā, nenoliedzami tā tas bija - nebija vairs Demanufacture vai pat Digimortal albumā esošās agresivitātes, nemaz nerunājot par viņu radīto Death Metal savienību ar Industrial (kura arī bija viena no pirmajām šādas Metalmūzikas dzimšanām) iekš Concrete albuma. Līdz ar to, tajos laikos man šie viekumi nešķita tik labi esam un tas bija savā ziņā skumji, radās domas par komercializāciju un pārakmeņošanos (pārRockošanās).
Bet pašlaik, pēc daudzajiem gadiem, klausos šos pašus jaunos albumus un esmu tajos saskatījis to, ko tad biju palaidis garām un visnotaļ droši un lepni ierindoju tos blakus agrīnajiem FF veikumiem, jo katrā ir savs skaistums, sava Fear Factory šķautne - citviet liriskāka, citur mizantropiskāka, citur siltāka un citur tuvāka Metal būtībai.

Atliek domāt - vai jaunajām skaņām un virzieniem tiek piedots, vai arī tie tiek asimilēti un pieņemti veco laiku vārdā, vai arī jaunumi tiek vērtēti pilnvērtīgi kā pastāvīgi lielumi, neskatot tos kopsakarībā ar pagātnes veikumiem?
Manuprāt, ir visu šo domu gaitu kopums un atsevišķi virzieni izpeld attiecīgos brīžos, bet būtība nemainās - Fear Factory - tā ir daile sākot iz Death Metal laukiem, beidzot ar Industriālu mainstream Metal, kurš tomēr tik pamatīgi atšķiras no mērķauditorijas brāļiem - citām mallcore bandām. Domāju, ka tas ir tamdēļ, ka Fear Factory skaņa ir talanta, izdomas un kreativitātes, dvēseles pilna un varbūt šīs saturiskās pilnības dēļ jaunās, potenciāli mallcore'iskās Fear Factory atkāpes man tīri labi un pat ļoti labi patīk!