Diapozitīvs - Dzintariņ, ak, Dzintariņ... (papildināts)

Rīgas piensaimnieks - aizbridu tur šodien ar domu iečekot vienu dokumentu pie sienas, kuru tiku pamanījis, bet ne līdz galam izpētījis. Foto somu joka pēc paņēmu, bet statīvu nolēmu atstāt mājās, jo šoreiz es izņēmuma kārtā eju tur ar citu mērķi un reizi ceturto... Galā gan izfočēju veselu filmiņu, uzgriežot to no ISO 250 uz 800 (Push 2 taisīšu attīstīšanā) un pievēršoties gaismas spēlēm. Heh, pat kādu neuzietu telpu uzgāju! Lūk, dodos tad uzmest aci dokumentam, tas atrodas Kausēto sieru cehā.

Kausēto sieru ceha meistara telpa, pie sienas piesprausti dokumenti - vienīgie objektā atrodamie un gan jau tikai tāpēc, ka aizmirsti.
Apakšējais dokuments vēsta, citēju:
"AMERIKAI un KRIEVIJAI PRODUKTUS JĀRAŽO NO VIETĒJĀS IZEJVIELAS (SIERS, SVIESTS, KRĒJUMS)"

Kad to ieraudzīju pirmajā bradājumā ziemā, sažņaudzās uzreiz sirds.
Jo sen piefiksēts, ka Dzintars ir degradēts - nekā citādi to nenosauksi. Un te - pie sienas - dokuments. Melns uz balta, kas to visciniskākajā veidā apstiprina. Dokumenti tur datēti ap 2019. gadu - šodien gan jau vēl tālāk produkts atrodas no tā sākuma kvalitātes latiņas, lai panāktu stabilitāti, uzglabāšanas termiņu, lieko fosfātu svaru un atdarinātu oriģinālo garšu... (vajadzētu pārbaudīt, vai atrodama recepte un imfo par lietotajām piedevām tolaik).

Kur Latvietis var nopirkt kausēto sieriņu Dzintars no vietējās produkcijas - jābrauc pie abiem globālajiem šodienas pidarasiem? Vai tas bizness šiem vēl vispār pastāv, pārvācoties uz Rīgas piena kombinātu un ieejot UA/RU kariņa ērā? Vai latvietis var nopirkt mazāk sačakarētu sieriņu Rīgas piena kombināta veikalā kādā? Eksistē tādi?
Šī brīža iterācija nav ēdama - piebāzta pilna ar nEzālēm un šķiņķa pulveriem ar sojas alergēniem - fake 'n gay. Tāpēc arī nepērku gandrīz nemaz vairs - paldies, bet nē - paldies, paši ēdat uz veselību :) Labāk nopirkt tikpat sačakarētu kaimiņa produktu, jo maksā 2x lētāk un tā kvalitātes atšķirība čista nav 2x...
Žēl, ka jau kādu laiku nestrādā Latvijas nacionālā Digitālā bibliotēka. Būtu nočekojis, vai nav pieejama padomijas recepte Industriālā mantojuma sadaļā, salīdzināt to ar šodienas. Jo kaut kur uzieta info, ka kādreiz garšu stiprināja, pievienojot mazliet cietā siera! Tiesa, iespējams, ka laboratorijās radītās piedevas tika lietotas arī tolaik un vienkārši to nerakstīja uz paciņām kā šodien, palicis, iespējams, vēstures aizkulisēs.

Vai kapitālisms citādi nemāk kā sagandēt, izspiest?
Sistēmas ideja nav pretrunā ar cienījamu un godājamu produktu, kuru lolotu ilgtermiņā, bet reāli dabā lielie koncerni šo spēli nespēlē un mazie - pārdodas. Ja Piensaimnieks bija relatīvi boutique, tad Food Union ir pavisam tālu no tā, attiecīgi arī produktā atspoguļojas. Tas pats ar Laima.

Apdāvinātajiem norādu: cepiens nevis par E burtiem, bet gan par vietējā produkta novirzīšanu eksportam, pašiem barojoties ar nez ko! Pieminētie E ir vien papildus sedziņa.

Dokumentu nočekoju, neatradu tur ko baisi interesantu ārpus jau iepriekš fotofiksētās diskriminācijas. Liste ar pārtikas piedevām dažādai produkcijai ar visvisādām un diapazonā diezgan striktām produktu sildīšanas temperatūrām.
Izstaigāju vēlreiz laboratoriju stāvu, boksus, baktēriju audzētavas... Visi dokumenti rūpīgi salasīti, parūpējušies par savu komercnoslēpumu. Daļēji, hehe.


P.S.
Objektā forša akustika - reku pagājušajā apmeklējumā izklaidējos, bik pavingrinot rīkli ziemā. Tiesa, šodien labākas akustikas telpu uzgāju laboratoriju spārnā - var Dark Ambient/Industrial ražot, skaņa tur kādas 3s gaisā karājas! Video redzamajā pakošanas (vai kūpināšanas) cehā (vadoties pēc norādēm uz strāvas sadales kastēm) skaņa īsāku laiku karājās.

l