Suņubūda Tērbatas ielā

« previous entry | next entry »
May. 3rd, 2026 | 06:51

Pirms kāda laiciņa iegāju man jaunā ēstuvē laikam Tērbatas ielā. Baigi reti, kad eju uz tādām potenciālām smalkvietām - sevišķi vienatnē, jo dvēsele mana ērtāk jūtas pamestos objektos, nekā saspīlēti izsmalcinātās, pompozās vietās ar uzvalkiem, kostīmiem un citiem gardi paēst traucējošiem bulšitiem.
That said...

Ieeju, bet tur pustumsa. Skatos apkārt - kaut kas uz fast food pusi? Nevar saprast un neviens gar mani neinteresējas. Stāv darbinieks tur pie letes/iekārtām un kaut ko puspieliecies dara - pieeju tuvāk un mani ignorē. Es tāds stāvu pāris sekundes tur tā, īsti nesaprotot, kādā vienaldzības distopijā esmu ienācis, skatos apkārt - kādas te vispār cenas? Ātri sāk palikt ekstra neērti.
Es gribu ēst un neatteiktos pamēģināt ko jaunu, kādu labu burgeri. Tad ieraugu, ka pasūtījumus šajā kazino pustumsā ir jāveic caur ekrānu... Lai trejdeviņi velni šo "progresu" dirsā rauj! Cinisms.lv - griežos riņķī dodos ārā uz Dzirnavu Lido pusi.

Tur mani sagaida tas foršais, laipnais un vienmēr smaidīgais pavārs, kurš arī šoreiz uzcienāja mani ar saviem labākajiem kartupeļu salmiņiem visā Rīgā! Šis man liek porciju, es tāds: gadiem te nav būts, atnācu speciāli pēc Jūsu kartupelīšiem :)
Mierīgi pieeju pie kases, kur mani zibenīgi apkalpo smuka meitene. Piesēžu pie saulainā galdiņa, paēdu un samitrinu iekšas ar kausu Lido medus alus, tad viegli iereibis un labi piesātaninājies, ar smaidu dodos tālāk savās gaitās.
Ne te lieka pompozitāte, ne te netīrus ekrānus prasa bakstīt paaugstinātas higiēnas prasību vietā, ne te robotizē absolūti cilvēcīgo nafig prom, ne te vegāni kā vecas maukas dvēselē lūr (maukas - turklāt garā aklas, jo moralizē cilvēka uzbūvi, saknes, vēsturi, esenci)!
Latvietim der!

Gribēju ieviest dienas rutīnā kādu patīkamu izmaiņu, bet nu - piestrādāt par kasieri/pārdevēju kazino manos dienas plānos čista nebija, tāpēc manu naudu dabūja vieta, kas cilvēkus neignorē un nenogrūž šos riebīgā telpā bakstīt citu gļotas uz ekrāna.
Pizģec izdomājuši - novirzīt savu darbu klientam, kurš kā automatons un yesman (normijs) tik ņem un strādā brīvajā laikā, apgūst dažādu uzņēmumu pasūtījumu veikšanas sistēmas, ķipa ērti. Ērti būt sistemātiski tā ekspluatētiem, nopietni?!


P.S.
Veikalos pie pašapkalpošanās kasēm arī eju tikai garāku rindu gadījumā. Esmu klients, nevis neatalgots darbinieks un iemesls kasierim saņemt vēl mazāku algu ilgtermiņā. Tāpat visas šīs selfijkases ļoti bieži aizkavē ar kļūdām un vecuma verificēšanu, nevis kaut ko atvieglo vai paātrina.

Neapmaksāts darbs un mirusi ekonomika ir tas progress?

Pilns rublis | Komentēt | Add to Memories


Comments {5}

from: [info]hessin
date: May. 3rd, 2026 - 11:01
Pilns rublis

Nu pag, tie paš-* ir lieliska iespēja ar nevienu nerunāt - latvieša sapnis.

Atbildēt | Pavediens


Ivo

from: [info]disfigurator
date: May. 3rd, 2026 - 11:19
Pilns rublis

Tā ir lieliska iespēja veikt neapmaksātu darbu divtik ilgi, kad nogļuko aparāts vai nav ar lietu svēršanu kārtībā lietas un tu gaidi kā pēdējais lohs, kamēr tevi ieraudzīs. Tad tu nenocieties un ej uzrunāt pārdevēju, lai viņš atnāktu pieskarties gļukotājam un tu varētu turpināt tēlot viņa kolēģi bez atlīdzības. Ja vēl grozā kas narkotisks - jāgaida vēl uz vecuma apstiprinājumu. Beigās sanāk, ka diezgan bieži garos, paplašinātos teikumos jārunā, lietojot pašaparātus.

Tikmēr garantētā mijiedarbība ar cilvēku pie kases:
1) labdien;
2) skaidrā/bezskaidrā;
3) uz redzēšanos.

Nekādas liekvārdības, nekāda troubleshooting.
Un, pērkot cīgas - kā tas vispār izskatās pašaparātu kontekstā? Nekā, laikam. Tāpēc parādījās tās atsevišķās kasītes ārpus pamatveikala telpām - lai pašapkalpotie nariki arī tiek pie narkotikas.

Atbildēt | Pirmvārds