Visās šajās diskusijās aizmirst pašu svarīgāko: radīt bērnus vienmēr ir bijis privāts lēmums. Mēs paši bieži vien nesaprotam, kāpēc to darām un kāpēc to darām mazāk, nekā kādreiz. Tas pat nav svarīgi. Process turpinās. Kādam pietiek ar vienu, kādam prasās vairāk, cits aizčammājas līdz 40 un varbūt tad kaut kas sanāk, bet, ja nesanāk, ņemas ar draugu bērniem.

Apnicis, ka šo politizē. Mēs esam sava laika produkts, un tas nav ne labi, ne slikti. Ideālisms un mācīšana, kā labāk, bīstami ved uz totalitārisma taciņas un pārsvarā beidzas slikti visai tālaika paaudzei. (Tas nav domāts jums, protams)