no rīta biju ar omi uz apes robežtirgu, mums abām nepatika. drūzma, karstums un nospiedoša sajūta. tomēr nopirku ozolītes, delfīnijas, bio gurķi siltumnīcai un cukuriņābeli.
bijām piestājušas pie kūpinājumiem, jo omei gribējās vistu. es skatījos uz kaut kādām zivīm, man šķiet, ka butēm, jo tādas lielas un man gribējās to zivi. dīvaini, vai tas ir mans organisms, kas to pieprasīja, vai arī dūmu smarža kārdināja? neesmu zivis ēdusi pff, es pat nezinu, kādus padsmit gadus noteikti. gaļu neēdu 7 gadus, baigi nav cēlusies roka to arī darīt, taču reizēm saskrien siekalas mutē kaut ko redzot, nodomājot. mazliet kaunos no šīm maņu sajūtām, domām.
varbūt ir vēl kādi veģetārieši, kuriem ir gadījies šis maņu kreivings?
pēcpusdienā aizbraucu uz ēveli pie senčiem, mammai vārda diena un māmiņdiena, sencim arī šonedēļ bija dzimene, mazā lokā ieēdām salātus un kūkas. vēlāk ar mammu izravējām viņas puķu dobi un izjautāju viņu par bērnību, attiecībām ar manu tēvu. baigi jauki, noķert šos retos mirkļus, kad varam divatā netraucēti parunāt. vēl bijām uz rencēniem uz stādu audzētavu, tur bija tīīīīk daudz puķes, apbrīnoju to saimnieci, kas uztur sevī možumu un rosmi, lai tas viss zaļums zeltu un plauktu.
pirms kādas pusstundas atbraucu mājās, laiks doties pie miera, krāsaino sapņu laiks.