dusmīgi noburkšķēju
apklusām
sāku griezt šampinjonus un domāju, cik nejauka esmu (vaina)
pēcāk pārrunājot notikušo
viņš teica, ka priecājās, ka es burkšķu
nu tipa, ļauju tiem sīkumiem iet uz āru, neturu iekšā
viņš negribot mani redzēt bēdīgu
varbūt tas arī ir viens no iemesliem kādēļ ir tik sūdīgi un esmu tik ļoti neapmierināta
baidoties, ka mani 'nemīlēs' es negatīvās emocijas uzkrāju sevī, noslēdzos un vāros iekšā
mācīties pastāvēt par sevi, viedokli