klausos La Querelle
vienu reiz bija lemts viņus dzirdēt dzīvē
bija saulains rudens un viņi spēlēja mūsu cietoksnī mālu ķieģeļu nesasildītajās sienās
jūtu satraukumu ķermenī, lai arī guļu rāmi
nostaļģija par veciem laikiem
agrāk varēja dzīvot bezatbildīgāk,
jo vairāk apaudzēju ap sevi, jo grūtāk kustēties