dienās,kad esmu viena par daudz domāju par pagātni un situācijām,kas varētu noiet greizi, tāda mūžīgā nelaimes tuvuma sajūta
bet dienā kā šī, kad puisis ir mājās un daram visādus darbus un galu galā vēl ar draugiem sēžam uz trošu tilta pār gauju
pārņem miers un prieks
smaids
es viņu mīlu, viss ir labi
žēl,ka šīs sajūtas noķeru vairāk esot kopā kā vienatnē
tam tā nevajadzētu būt
gribētos būt šeit un tagad priekā visu laiku
jāstrādā ar sevi, jup