deg deg zvejux acīs
deg liesma manī un pranoja tirda
vējš vējo pa pagalmu un lapotiem zariem
es dzirdu vasaras elpu
mana sajūsma kaut kur zudusi
bet tā nav rutīna
izbīlis un nedrošība, vai
putni ligzdo un dzied
tik vienkārši
bez vārdiem
klusēšanu nenožēlo kā runu
tā runā, tā stāsta
es pati to sajūtu pazīstu, arī glāstu
darbi gaida, tik jāķeras klāt
un es te sēžu
klik-klik bezjēdzībā
un ja nu
un ja nu