šī mūzika atgādina pagājušo sestdienu
dejas līdz rītam
puika strēba aliņu un es apēdu sēnes
un bija feini, feini
silī dencmūvs
un ejot mājup es viņam teicu
''es gribu šitā visu laiku, vienmēr''
(nejau ēst sēnes un tusēt, bet kopābūšanas labsajūtu gan)
viņš pieglaudās, samīļoja un sabučoja
un pēc brītiņa teic, kur mēs esam, vai tālu jāiet
man vēl bija iekšā iet ar kājām tās 30 min
bet šamais bezspēkā svērās uz manu pusi
pagriezāmies un gājām pa to pašu ielu atpakaļ
viņš atkal prasīja, kur mēs esam
es teicu, ka uz tās pašas ielas
jāietiek līdz autenei un paņemsim taksi
sacīts darīts
aizvizināja mūs mājās
uz nekurināto istabu
sataisīju midzeni ar daudz segām un sutinājām līdz rītam
saldi, saldi
un no rīta es teicu, tāds apmācies, būs sniegs
viņš pusmiegā paskatījās uz loga pusi un neko
pēc brīža, varbūt kāda laiciņa
es priekā spiedzu par lielajām sniegpārslām
tik tiešām, snieg!