katram latvietim ir dota tikai daļa
pārējais ir iepuvusi gaļa

pasaule ir tas,
ko mēs par sevi domājam
dvēsele ir tas,
ko mēs ar sevi darām
viss, ko mēs
no paradīzes nomājam
aiziet aiziet aiziet
kasei garām

latvietim kopš dzimšanas ir dota
mīlestības aptraipīta ota
un mazdrusciņ tādas pašapziņas -
divas nosmulētas trauku lupatiņas

pasaule bez cerībām uz seksu
atgādina piedegušu keksu
apkārt rūgtu skumju garoziņa
pašā vidū jēla dievatziņa

katrs latvietis ir multilaterālists
viņam sirdī piedošana mīt
latvietis nav tikai homoseksuālis
viņš ar pašu velnu gulēs rīt

parādi man govju pilnu kūti
vai tu esi latviete vai nē
man ar vienu krūti elpot grūti
otru pazaudēju jankas dzimenē

katrs latvietis ir savas tiesas grūtups
savas dzejas ziedonis un čaks
katrs latvietis ir zīdis savu krūti
viņš no dabas ir mazlietiņ traks

katrs latvietis sver tik cik savā mūžā
nevar iesvērt krievu krodzinieks
viņam lode iesrūdusi gūžā
vēl kopš pilsoņkara ir tāds neliels prieks

katram latvietim ir ledusskapī lasis
telefonā jaunalksne un gustavs klucis
viņš ar divriteni biķernieku trasi
izbrauc pusstundā kā absolūti jucis

katrā latvietī ir piecas astotdaļas
svaigi sakapātas mežacūkas gaļas

katram latvietim ir sava inflācija
vismaz divsimt procentu uz rokas
viņam skolotāja skolā iemācīja
kontūrkartē atrast mīlas mokas

atskaņām nav vajadzīgas jūtas
viņas uzvedas kā vēsas prostitūtas

latvietis pēc dabas ir kā pele
skumju slāpju nošņurkušu kažociņu
zilā kalna marta bija mele
jājot mazu sirmu kumeliņu

katram latvietim ir jāprot iemīlēties
pretīmnākošajā meitenē no rīta
viņam patiesībā īsti nav kur dēties
pasaule ir pilna prostatīta

katram latvietim ir četrpadsmit pirksti
miklā ielejā starp rūpju māktām kājām
viņš ar sirdsapziņu satiekas no rīta
un pēc tam kā parasti - pa mājām

katram latvietim, lai kas viņš arī būtu
dvēsele ir pilna cēlu jūtu
un nekas nekas nekas nekas
un nekas nekas tam nav par grūtu

katram latvietim, lai kas viņš arī būtu
jānogalina ir sevī mākslinieks
vismaz jāmēģina nogriezt ausi
lai tiek arī mākslas kritiķiem kāds prieks

katram latvietim, lai kas viņš arī būtu
jāuzraksta dzejolis ir viens
savas pārdomātās dzīves laikā

vismaz es to ļoti stipri jūtu
man vēl priekšā iekšējs pārgājiens
ceļā grimstošā un neciešami maigā

katram latvietim ir divas sirdsapziņas
viena - birstoša kā pērnā gada sniegs
otra pieskaras pie viņa valodiņas

mums ar viņu kopīgs bundzinieks
viens no sešiem, kuri iejāj sētā
katrs dzejolis ir spļāviens tieši rētā

tava vasara
lēnītēm dzīst
tā kā brūce
kas sadzīst
līdz kaulam
visā visumā
mācas un līst
tikai ebreju kapos
spīd saule

Cilvēks ir liela un kompleksa sistēma
Es tikai nezinu kāda
Mani daudz biežāk un noteiktāk uztrauc
Mitra sievietes āda

Cilvēks ir liela un kompleksa sistēma
Nav tikai saprotams kāpēc
Es par šo sistēmu ilgstoši domājot
Jūtu tik jocīgas sāpes