Man tomēr liekas, ka visi cilvēki ir daudzmaz līdzīgi. Visiem +/- vajag kādu, ko mīlēt, un kādu, kas mīl; vajag drošības sajūtu un vienlaikus vienreizīguma izjūtas. Visiem ir iekšējais trauslums, kuru nedrīkst aizskart, un lepnums, kuru nedrīkst noniecināt.
Varbūt man tuvi ir bijuši tikai viena veida cilvēki, nezinu.