mailzs jau ir iegājis vēsturē ar to, ka viņš pilnībā pārvērta džeza mūziku, t.i., atklāja jaunu virzienu džeza mūzikā, par ko arī viņš pats sākumā nebija drošs, vai šāds eksperimentālisms vispār iespers, bet nu ilgi nebija jāgaida, kad viņš apjēdza savu jauno meistarstiķi.

mailzs bija īpašs ar savu piegājienu savai mūzikai. Kā Tu domā, pēc kādiem paraugiem tika iespēlēti drami, piano, perkusijas, utt.? tas bija Mailzs, kas piesēdās, piemēram, blakām bundzeniekam vai studijā piegāja dramerim klāt un teica - vecais, tu man te spēlēsi vot šitā.

mailzs bija ļoti prasīgs pret grupas biedriem, un ja tu nonāci kaut tikai mailza uzmanības lokā, tas jau vien bija sasniegums. viņš būtībā pret grupas biedriem studijas darba laikā darbojās kā fanātisks treneris pret komandu. viņš varējis nakts vidū arī piezvanīt un pateikt, klausies, vecais, darīsim šitā rītdien. viņš pa telefonu arī ar muti varēja nospēlēt konkrētu gājienu, kādu iecerējis.

vārdu sakot - ārkārtīgi interesanta perosnība.

un par viņa stilu rūpējās viņa sieva.

tas albums, ko minēju, bija plānots nevis 1974., bet gan 1972. gadā, mazliet sajaucu. albums saucas ON THE CORNER, un iznāca 1979. gadā, kad Mailzs bija atkal vesels. viņš piecus gadus nespēlēja vispār.

on the corner ir viens no maniem visvismīļākajiem albumiem. protams, mailza visu laiku izcilākā plate ir saldsērīgais Kind Of Blue. to pamatoti sauc par neoficiāli visu laiku izcilāko džeza plati. tur arī kolosāls sastāvs iespēlējis.

(Reply to this) (Parent)